Churches
Jelgava.
Churches of all denominations in Riga and Latvia, opening hours and locations on the map, list of clergy of all denominations, contacts
Baznīcas pirmsākumi meklējami 1711. gadā, kad Krievijas cars Pēteris I pēc Rīgas ieņemšanas lika izprecināt sava vecākā brāļa Ivana V meitu Annu Ivanovnu ar Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu. Hercogs esot solījis Jelgavā uzcelt pareizticīgo baznīcu, bet savas pāragrās nāves dēļ to neizdarīja. Hercoga atraitnes Annas valdīšanas laikā viņas galma padomnieks Pēteris Bestuževs 1726. gadā lika pie hercogienes pils uzcelt koka pareizticīgo baznīcu. Viņa sieva Katrīna apglabāta šajā baznīcā. Tā kā Jelgavā jau bija Svētās Annas baznīca, pareizticīgo baznīcu nodēvēja par Sv. Simeona un Sv. Annas baznīcu. Laikā, kad hercogisti pārvaldīja muižnieku padome, 1750. gadā uzbūvēja jaunu pildrežģa baznīcas ēku ar četrstūrainu zvana torni.
Vecticībnieku draudzes ēka, kas atrodas Miera kapsētas teritorijā, ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, ko vecticībnieki regulāri glābj no iznīcības un sabrukšanas, vācot ziedojumus.
Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra baznīca, kas tikusi uzcelta 1630. gadā un veltīta Svētā Jura godam. To uzcēlis Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, taču nepabeidzis. 1639. gadā Kurzemes hercogs Jēkabs apsolījis Polijas karalim Vladislavam IV, ka Kuldīgā un Jelgavā tiks uzcelta baznīca, taču ar Jelgavas dievnama nobeigšanas darbiem ir vilcinājies. Jelgavas dievnamu pabeidza celt tikai 1645. gadā. 1661. gadā bīskaps Hodkevičs hercogam, kuram bijušas uz to patronāta tiesības, pieprasījis izremontēt baznīcu. Dievnams ticis arī remontēts 1715. gadā, par ko liecina bīskapa Šembeka pāvestam relācijā rakstītais, šajā reizē baznīcu remontēja 4 gadus, jo darbi tika veikti nolaidīgi. Vairāk kā 100 gadus (1672-1773) Jelgavā pastāvēja jezuītu rezidence, kuru darbības rezultātā vairākas Kurzemes draudzes saglabāja katoļticību. Pēc ordeņa slēgšanas baznīca pārgāja sekulāro priesteru aprūpē. 1783. gada 13. aprīlī, Latgali iekļaujot Mogiļevas metropolijā, Livonijas bīskapa sēdekli bīskaps Jānis Kossakovskis pārcēla no Daugavpils uz Jelgavu, ar ko dievnams ieguvis katedrāles statusu. Taču 1798. gadā Kurzemi pakļāva Viļņas bīskapijai, ar ko beidza pastāvēt Livonijas bīskapija un katedrāle atkal kļuva par baznīcu.
Kad hercogs Gothards Ketlers izvēlējās Jelgavu par savu rezidenci un piešķīra tai pilsētas tiesības, 1573. gadā viņš lika uzcelt koka baznīcu pilsētas latviešu luterāņu draudzei. Jaunais dievnams tika veltīts Svētajai Annai un tā celšanu atbalstīja hercoga Gotharda sieva Mēklenburgas princese Anna Ketlere (1531–1602). 1619.–1621. gadā pie vecās koka baznīciņas uzcēla mūra torni. Vecās baznīcas vietā Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā 1638. - 1641. gadā būvmeistars Johans Kolhauers uzcēla jaunu mūra dievnamu. Veco mūra torni 1649. gadā pagarināja līdz 49 metriem.
Baznīcas pirmsākumi meklējami 1780. gadā, kad Jelgavas birģermeistars H. Kloks testamentā savu mantību novēlēja jaunas mūra baznīcas celšanai vietā, kur atradās Annas vārti, vēlāk dēvēti arī par Pētera vārtiem. Tie bija nosaukti par godu Gotharda Ketlera sievai Annai, kas pa tiem devās uz hercoga muižām Vircavu, Emburgu un Rundāli. Jau 1705. gadā pie vārtiem atradās pilsētas nabagmāja un kapsēta ar mazu koka baznīciņu, kas tika saukta par nabagu baznīcu.
Tomēr tikai 1845. - 1847. gadā pēc arhitekta V. Šulca projekta vecās koka baznīcas vietā uzcēla mūra baznīcu. 1861. gadā tā dabūja atsevišķu mācītāju un 1862. gadā to nosauca par Svētā Jāņa baznīcu. J. Dēringa altārglezna "Kristus pie Krusta ar Mariju un Jāni" baznīcā atrodas kopš 1865. gada. 1882. gadā uzbūvēja tagadējo baznīcas torni.
Ap 1907. g. Jelgavā darbojās adventistu literatūras izplatītājs, kura galvenā literatūra bija laikraksts „Ciānas Sargs” latviešu un vācu valodā. Viņam izdevās ieinteresēt vairākus luterāņus ar adventes vēsti un Bībeles pravietojumiem. Pēc tam Jānis Sproģis interesentiem noturēja Bībeles stundas.
Pirmās kristības notika 1907. gada 25. maijā, kad Lielupē tika kristīti: Indriķis Štubis, Madlēna Gaišs. Tad 1908. gada 6. martā tika kristīti Jānis un Anna Cimmermaņi, 22. aprīlī Margarita Bērziņa, 2. maijā Jānis Markevics, 25. maijā Jānis un Dārta Šulci, Anna Šēvica, 6. septembrī Anna Markevica, bet 8. novembrī Lizbete Štāla. 1908. g. (16. maijā pēc vecā stila) tika kristītas piecas personas un starp tām bija žandarms. Jelgavā tika izveidota adventistu draudze ar 13 locekļiem. Oficiāli Jelgavas draudze dibināta 1908. gada 25. oktobrī.
