Memoriāls HAČKAR

Piemineklis HAČKARS veltīts 20. gadsimtā Turcijā notikušā Armēņu genocīda 75. gadadienas atcerei un 1988. gada 7. decembrī Armēnijā Spitakas zemestrīcē bojāgājušo piemiņai. Atklāts 1990. gada 24. aprīlī Rīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 8.

2001. gadā piemineklis ieguva jaunu arhitektonisko veidolu un kļuva Hačkars-Memoriāls, kas veltīts 1700. gadskārtai, kopš kristietība Armēnijā tika atzīta par valsts reliģiju, kā arī Rīgas pilsētas 800 gadu jubilejai. 2001. gada 26. augustā to iesvētīja arhibīskaps Navasards Kčojans.

2002. gadā Armēņu Apustuliskā Baznīca armēņu genocīda upurus iecēla svēto kārtā, un Hačkars-Memoriāls kļuva par Svētnīcu visiem armēņiem un kristiešiem.

Hačkars-Memoriāla projekta autors ir Spartaks Ter-Avetisjans, kurš arī finansēja būvniecības izmaksas un transportēšanu no Armēnijas. Projektu atbalstītja Rafi Haradžanjans, Gagiks Sarkisjans un Arams Avetisjans.

Hačkars-Memoriālā izmantotie akmeņi ir atvesti no Armēnijas un Irānas: Hačkars - sarkanais tufs - no Bagramjana rajona Armēnijā. Hačkara aizmugures siena ar Lielo un Mazo Araratu - sarkanais travertīns -no Irānas.

Hačkara autors - tēlnieks Samvels Muradjans (Armēnija, 1990) Hačkara aizmugurējas daļas bareljefa autors - tēlnieks Rafaels Danieljancs (Igaunija, 2001) Ainavu arhitekte - Inese Grundule (Latvija, 2001) Projektu finansiāli atbalstīja armēņu draugs Sols N. Bukingolts.