Kremācija - Kā Apglabāt Kremēta Cilvēka Mirstīgās Atliekas
Nepieciešamās formalitātes, izmaksas un tradīcijas.
Nenoliedzami kremācija mūsdienās kļuvusi populārāka, gan mūsu valstī, gan kopumā tā ir globāla tendence, kas saistīta gan ar ekoloģiju, gan ar brīvas zemes kapsētām samazināšanos, gan arī nenoliedzami, šis process ir arī ekonomiskāks.
Pēdējo gadu laikā apbedīšanas nozarē ir pieaudzis pakalpojumu skaits tieši kremācijai.
Tādēļ, jo aktuālāks paliek jautājums - kā pareizi organizēt šo procesu un kā rīkoties ar mirušā pelniem pēc kremācijas?
JA IZVĒLAS AIZGĀJĒJU KREMĒT:
Kremācijas organizēšanas process
Lai pareizi un bez liekiem satraukumiem pavadītu aizgājēju pēdējā gaitā un noorganizētu kremācijas procesu, ir jāzin sekojošas lietas:
1. Latvijā ir 2 licencētas krematorijas, kas veic kremāciju saskaņā ar likumdošanu:
- Rīgas kremācijas centrs - krematorijs
- Jaunā krematorija. Apbedīšanas nams - Krematorija
Kremācijas pakalpojuma pieteikšana online
Pieteikt kremācijas pakalpojumu
2. Izmaksas legālam kremācijas pakalpojumam Latvijā, Igaunijā un Lietuvā ir diezgan līdzīgas - sākot no 290.00 EUR - 350.00 EUR par minimālo pakalpojumu komplektu, ko lielākoties var nosegt ar VSSA pabalstu. Izvēloties papildus pakalpojumus, katra ģimene var iekļauties sev pieņemamās izmaksās kopumā.
3. Krematorijas darbojas kā pilnvērtīgi apbedīšanas nami, tām ir savs morgs, specializētais transports, atvadu zāles, kā arī visi nepieciešamie apbedīšanas piederumi. Dažkārt, lai noorganizētu bēru ceremoniju ar kremēšanu, izdevīgāk griezties uzreiz krematorija apbedīšanas birojā, lai noorganizētu visu pakalpojumu kopumā, kas rezultātā ļauj ietaupīt uz dažādiem blakus izdevumiem, tādiem, kā uzglabāšana cita apbedīšanas biroja morgā, sanitāra pakalpojumiem un specializētā transporta pakalpojumiem.
4. Pelnu kapsulu ar kremētā cilvēka mirstīgajām atliekām var saņemt 2-5 darba dienu laikā kopā ar kremācijas pavaddokumentiem.
Kremēta cilvēka mirstīgo atlieku apglabāšana
Ja ģimenei jau ir ierīkota kapavieta, lai nokārtotu formalitātes, lai apglabātu kapsulu ar pelniem,nepieciešamas vismaz divas dienas. Kapavietas uzturētājam, jeb tā (notariāli) pilnvarotajai personai jāvēršas pie kapsētas pārziņa, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, līgums par kapavietas uzturēšanu un kremētā cilvēka miršanas apliecība, kā arī kremācijas pavaddokumenti. Ar kapsētas pārzini arī jāsaskaņo diena un laiks, kad apbedījumu varēs veikt. Līdz apbedīšanas dienai jānokārto Rīgas domes noteiktā pakalpojumu maksa. Samaksu var veikt ar pārskaitījumu kapsētā uz vietas, jeb ar pārskaitījumu internetbankā.
Izmaksas urnas apglabāšanai Rīgā ir 63,21 EUR.
Šajā summā ietilpst maksa par dokumentu sagatavošanu, urnas ierakšanu zemē un kapsētas teritorijas uzturēšanu. Ja apbedīšanas pakalpojuma pasūtītājs ir maznodrošināts vai trūcīgs, daudzbērnu ģimenes loceklis, politiski represētais vai persona ar invaliditāti (1., 2. grupa), tad izmaksas par urnas apbedīšanu sastāda 45,51 EUR.
Ja iepriekš nav bijusi noformēta ģimenes kapavieta, tad Rīgā dzīvojošai personai tiek piešķirta plānveida kapavieta Bolderājas vai Jaunciema kapos. Urnu var apglabāt arī kolumbārijā pie Rīgas II Meža kapiem, izmaksas skatīt šeit: https://www.riga.lv/lv/pakalpojumi/apbedisana-rigas-valstspilsetas-pasvaldibas-kapsetas
Saskaņā ar Latvijā pieņemtajām apbedīšanas tradīcijām, kremēta cilvēka mirstīgās atliekas tiek ieraktas kapavietā vai ievietotas kolumbārijā pie kapiem. Dažkārt pēc aizgājēja lūguma kremētā pelni var tikt izkaisīti jūrā. Šādu pakalpojumu veic daži apbedīšanas biroji, kam ir speciāla atļauja šādu pakalpojumu veikt.
Kapsulu ar mirušā pelniem var arī apglabāt eko-urnā, no kuras tad var izaudzēt koku. Tas arī ir skaists veids kā saglabāt piemiņu par mirušo, taču Latvijā vēl ne tik populārs….
Neviena instance vai sanitārās normas neaizliedz kapsulu ar mirušā pelniem glabāt dekoratīvā urnā mājās, dzīvesvietā, kaut vai uz kamīna, taču šī tradīcija pie mums nav guvusi popularitāti. Tāpat arī mirušā pelnu pārvēršanu kristālā (mākslīgajā briljantā) - kā rotu..tāda iespēja ir, bet reāli nav nācies saskarties ar šādi izveidotu piemiņas atribūtu.
Taču kremācija kā tāda, tiek aizvien vairāk uztverta kā norma, kādā veidā aiziet no šīs pasaules. Iespējams, tas nav nekas jauns, arī senatnē mirušo cilvēku mirstīgās atliekas tika kremētas - Latvijas teritorijā ir saglabājušās liecības par tā sauktajiem “uguns kapiem”.
