We are using cookies. One of them is necessary, but you can decide about others.
No plkst. 16.00 līdz pat plkst. 23.00 vakarā notiks jau par tradīciju kļuvušais pasākums “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”. Tā ietvaros notiks gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Strēlnieku laukumam, latviešu karavīru piemiņai veltīts svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa, kā arī folkloras kopu, vīru kopas “Vilki”, “Skandinieki”, “Vilkači”, orķestra “Ducele” un etnoroka grupas “Laimas muzykanti” koncerts Latviešu strēlnieku laukumā. Piemineklis latviešu bultas (iepriekš - piemineklis Latvijas Sarkanās bultas) ir par Latvieshu Strēlnieku kvadrātmetru platību (Latviešu Strēlnieku laukums). Latviešu strēlnieki - personālsastāvu kājnieki, veidojas 1915. Pirmā pasaules kara laikā, iedzīvotāji Livonia, Kurzemes un Vitebskas provincēm. In 1916, viņš izvietoti Latvijas strēlnieku divīzijas. Pēc Oktobra revolūcijas devās pār lieliniekiem. Tas ir lielākais nacionālais militārā izglītība dienestā Sarkanās armijas. Izmanto kā tīri cīņas gatavs spēkā kalpojot revolūcijas. Kopskaits 80 tūkstoši cilvēku, vidējais vecums šāvējiem bija 23 gadus vecs. Nodaļa latviešu strēlniekiem tika plaši izmantotas visās frontēs no pilsoņu kara. Daļa latviešu strēlnieku atšķīrās dzelzs disciplīnu, ko izmanto, lai veiktu militāros uzdevumus sodīšanas operācijās pret daudziem bandas.
Par godu 50. gadadienai oktobrī 1966.gadā tika izsludināts konkurss, lai izstrādātu piemineklis latviešu sarkanie strēlnieki. Tika iesniegti Konkursa 34 projekti. Tā tika piešķirta pirmo vietu. Otrā balva tika piešķirta skulptors J. Mauriņš un projekta autori: tēlnieks Valdis Alberga arhitekti Dzintra Driben un Gunārs Lutsis-Grīnbergs.
Platība priekšā pieminekļa pavēra un šeit uzcēla gredzenu trolejbusi automašīnas un autostāvvieta - laukums pārstāja būt svinīga.