Memorial Objects
Jelgava.
Memorial objects - monuments to notable people, historical memorial and burial sites, cultural heritage reference sites, museums, and memorial complexes.
Piemineklis pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem pie Sv. Trīsvienības baznīcas torņa atklāts 2003. gada 14. novembrī, autore - tēlniece Arta Dumpe.
Uz pieminekļa ir attēloti arī Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdi: „Latvijas valsts izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā palikusi stipra caur latviešu tautas vienprātību un plauks un zels tālāk".
Piemineklis atrodas Stacijas skvērā, atklāts 1992. gada 21. novembrī. Tā autors ir tēlnieks Andrejs Jansons, kurš atjaunoja sava tēva Kārļa Jansona par tautas ziedojumiem veidoto un 1932. gadā atklāto pieminekli „Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”.
Pēc II Pasaules kara piemineklis tika iznīcināts, tā fragments tika atrasts 1988. gadā un šobrīd atrodas pie Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja.
Alunāna parkā, bijušajos Jāņa kapos, apglabāts Latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns. 1913. gadā par latviešu tautas ziedojumiem tika izgatavots šūnakmens piemineklis ar tēlnieka Burkarda Dzeņa veidotu Ādolfa Alunāna bareljefu.
Piemiņas vieta, kur 1989. gada 14. jūnijā uzstādīts piemiņas akmens jelgavniekiem, kas cietuši un gājuši bojā padomju genocīdā pret Latvijas tautu.
- gadā, pieminot komunistiskajās represijās bojāgājušos, Svētbirzē atklāja memoriālu „Ciešanu ceļš". Tas veidots kā dzelzceļa uzbērums apmēram divdesmit metru garumā.
- gadā pie Svētes skolas atklāja pieminekli Daugavgrīvas zemessargiem, kuri 1915. gadā apturēja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai.
Piemineklis atklāts 1991. gada 1. oktobrī, tēlnieks Mārtiņš Zaurs. Piemineklis veido krusta formu, skatoties no jebkuras puses, arī augšas. Novietots tā, lai saule nemestu ēnu uz pieminekļa uzrakstu.
- gadā Latvijas valdība kopā ar zviedriem Mūrmuižas kaujas vietā izveidoja pieminekli (tēlnieks Pēteris Ārendts) ar uzrakstu latviešu un zviedru valodā: "1705. gada 16. jūlijā šajā vietā zviedru karapulki Ādama Ludviga Lēvenhaupa vadībā uzvarēja spēcīgāku ienaidnieku". Mūrmuižas kauja notika 1705. gada 16. jūlijā, Lielā Ziemeļu kara laikā, Svētes upes krastos, netālu no Mūrmuižas.
Dobeles šosejas malā saglabājies 19. gadsimta beigu piemineklis – mīlestības aleja, tas ir piemineklis uzticībai, draudzībai un skaistiem sapņiem par pagātni un nākotni.
Ar šo vietu saistās leģenda par diviem 18. gs. dzīvojušiem draugiem, Kurzemes-Zemgales hercoga padomniekiem Teču un Švanderu, kam šī bijusi iecienīta pastaigu vieta. Bērzu aleja, kas savieno abu draugu kapavietas, nosaukta par mīlestības aleju, jo to stādījuši jaunlaulātie.
Abiem vīriem sanācis iemīlēties vienā meitenē, taču draudzības vārdā viņi atteikušies no šīm jūtām un palikuši vecpuišos, bet meitene apprecējusi citu. Švanders ar Teču viņai izmaksājuši lielu pūra naudu. Rūpes par jaunajiem pāriem turpinājās arī pēc abu draugu nāves - tie visu savu mantu novēlēja Jelgavas amatnieku cunftei, kurai vajadzēja izmaksāt pūra naudu tai amata meistara meitai, kas nākamajā gadā pirmā izies pie vīra. Turklāt jaunajam pārim bija jālaulājas baznīcā un jāiestāda viens bērziņš draugu vecajā pastaigu vietā. Abi draugi tika apbedīti katrs savā alejas galā un katram uzstādīts piemineklis, bet līdz mūsdienām saglabājusies tikai viens - Teča vāze.
Šī tradīcija ir spēkā joprojām un jaunajam pārim kāzu dienā ir iespēja iestādīt savu bērziņu Mīlestības alejā, bet kāzu gadadienā to apmeklēt, lai apskatīt pašu stādīto kociņu.
