Крематорий и кремация

Kremēšanas pakalpojumi

Latvijā darbojas divas (2) licencētas krematorijas - Rīgā un Valmierā pie Kocēnu kapiem, kurās ar pienācīgu cieņu, saskaņā ar visām higiēnas un drošības, kā arī ētikas prasībām mirušais var tikt izvadīts “pēdējā gaitā”, kā arī tiek garantēta mirušo individuāla kremācija atbilstoši likuma prasībām kā arī tiek garantēta pelnu atbilstība saskaņā ar personas identifikācijas datiem.

Krematoriju darbību Latvijā regulē stingri Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumi Nr.600 -  “Kremācijas noteikumi”. Līdz ar to, kremācijas pakalpojumus Latvijā var sniegt tikai uzņēmumi, kas savai darbībai pašvaldībā saņēmuši speciālu licenci un iekārtojuši atbilstošas telpas: 

• atsevišķu telpu ar speciālo krāsni kremēšanai, 

• telpu, kurā mirušo sagatavo kremācijai, 

• vietu mirušā uzglabāšanai – morgu, 

• atsevišķu aprīkotu telpu, kur piederīgajiem atvadīties no mirušā - atvadu zāli, 

• biroju, kurā tiek noformēti dokumenti, 

• rituālo piederumu veikalu ;

• pārējām palīgtelpām krematorijas darbības nodrošināšanai.

Jāpiebilst, ka atbilstoši likuma prasībām krematorijas telpām ir jābūt aprīkotām ar signalizāciju un īpaši stingru piekļuves sistēmu, lai krematorijas telpās nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Līdz ar ko iedzīvotajiem nav jāraizējas par kremācijas procesa drošību, sensitivitāti un atbilstību likuma prasībām.

Taču jāatzīmē, ka par kremācijas procesa atbilstību likumam un par atbildības uzņemšanos tuvinieku priekšā, garantē tikai pats pakalpojuma sniedzējs, t.i., pats licencētais apbedīšanas nams - krematorija. 

Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji, kas ir apbedīšanas biroji Latvijā, nesniedz kremācijas pakalpojumus. Apbedīšanas biroji var uzņemties kremācijas organizēšanu, kā arī atvadu brīža organizēšanu un vēlāk - kapsulas apglabāšanu kapos. Gadījumos, kad ērtāk ir organizēt atvadu ceremoniju ļoti attālos rajonos, kad vairums tuvinieku vēlas atvadīties tieši konkrētajā pilsētā, tad atvadu ceremoniju var organizēt, griežoties tuvākajā apbedīšanas birojā. 

Kā notiek kremācijas procesa - pakalpojuma pieteikšana?

Pēc tam, kad ārsts atbilstoši likuma prasībām ir konstatējis bioloģiskās nāves faktu un tās cēloni, piederīgie ir izvēles priekšā par labu kremācijai vai bēru ceremonijai ar apbedīšanu kapsētā. Jebkurā gadījumā - licencēta krematorija ir drošs un uzticams palīgs ar atbalsta funkcijām sēru un sāpju brīdī. Tāpēc ieteicams nekavējoties zvanīt uz krematorijas diennakts tālruni mirušā pārvešanai uz sertificēto morgu turpmākās apbedīšanas procesa īstenošanai, tajā skaitā arī bēru organizēšanai, jo kā jau minēts iepriekš, krematorijas darbojas arī kā pilntiesīgi un pilnvērtīgi apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji.  

Piederīgie, kas izvēlas mirušo kremēt, krematorijā raksta iesniegumu, norādot savus personas datus, mirušā vārdu, uzvārdu un personas kodu, miršanas apliecības numuru un izsniegšanas datumu, kā arī mirušā pēdējās dzīvesvietas adresi. Iesniegumam pievieno miršanas apliecības kopiju un izmeklēšanu uzraugošā prokurora izdotu atļauju, ja par nāves faktu ir uzsākts kriminālprocess. 

Nododot kremācijai mirušo, jāapliecina, ka viņam klāt nav priekšmetu, kas sadegot var izraisīt nevēlamu reakciju. Piemēram, ja mirušā ķermenī atrodas ar baterijām darbināmais kardiostimulators, par to noteikti jābrīdina krematorija darbinieks.

Kā notiek kremācijas process?

Kremācijas procesu tuvinieki neredz: atvadās no piederīgā un pēc noteikta laika, parasti pēc trijām vai četrām darba dienām dodas saņemt urnu ar pelniem. Mirušo kremē labi degošā dabiska materiālā zārkā, pirms kremācijas tajā ieliek karstumizturīgu plāksnīti ar kremācijas reģistrācijas numuru un kremētāja nosaukumu.  Krematoriju darbību regulējošajos noteikumos teikts, ka kremācijas krāsnī vienlaikus kremē tikai vienu mirušo: nākamais kremācijas process drīkst sākties vien tad, kad ir pilnībā beidzies iepriekšējais.

Kremēšana ilgst apmēram stundu – pusotru stundu 850-1000 Celsija  grādu temperatūrā. Kad mirstīgās atliekas atdzisušas, tās izsijā, atbrīvojot no dažādiem metāla piemaisījumiem – protēzēm, zārku kniedēm utt. Tad īpašā iekārtā – kremulātorā sasmalcina mirušā pelnus pirms to (pelnu) ievietošanas urnā. Urnā tiek iebērti vidēji divi kilogrami pelnu, bet pelnu daudzums var būt arī mazāks vai lielāks. Visus katra mirušā pelnus un karstumizturīgo plāksnīti ievieto īpašā kapsulā, kas nelaiž cauri ne gaisu, ne ūdeni. Kapsulu aizvāko un apzīmē ar numuru, norādot datus: kremācijas reģistrācijas numuru, mirušā vārdu uzvārdu, viņa dzimšanas un nāves datumu, kā arī kremācijas vietu un datumu.

Kā notiek pelnu kapsulas saņemšana?

Kapsulu ar mirušā pelniem izsniedz personai, kas rakstījusi iesniegumu par kremācijas veikšanu vai viņa pilnvarotajai personai. Dokumenti par katra mirušā kremāciju krematorijām jāglabā 75 gadus un pēc tam jānodod valsts arhīvā.

Kremācijas noteikumos teikts, ka mirušā pelnu kapsula krematorijā jāuzglabā 45 dienas pēc kremācijas bez maksas. Ja šajā laikā tiem neviens neatnāk pakaļ, kapsulu uzņēmumam ir tiesības apglabāt bezpiederīgo mirušo apglabāšanas vietā vai pat mirušā pelnus izkaisīt. Latvijā mirušo pelnus glabā arī ilgāk, vienīgi tad tuviniekiem papildus jāmaksā par katru nākamo dienu.

Ja persona ir griezusies apbedīšanas birojā, lai ar tā palīdzību organizētu kremācijas procesu kādā no Latvijas krematorijām un ir atstājusi pilnvaru, tad arī pelnu kapsulu saņems tieši tajā apbedīšanas birojā, kurš nodarbojās ar kremācijs organizēšanu. 

Kāda ir statistika Latvijā par kremāciju kā apbedīšanas pakalpojumu?

Kremācija ir ne tik jauns apbedīšanas pakalpojums, kaut gan cilvēku izvēlē aizvien biežāk izvēlētais apbedīšanas pakalpojums mūsdienās visā pasaulē. Tas saistīts gan ar daudzu valstu pilsētu zemju resursu samazināšanos kapsētās, lai tajās apbedītu tradicionālā veidā, gan ar mūsdienu tendencēm rūpēs par ekoloģiju, gan arī ar pelnu kapsulas vieglāku pārvietošanu no vai uz ārvalstīm, kā arī kapsulas vieglāku apglabāšanu jebkuras valsts kolumbārijā vai kapsētā.

Latvijā krematorijas pakalpojumus izmanto gandrīz 12% no kopējā apbedīšanas pakalpojumu kopuma. Jānorāda, ka daudzi cilvēki jau dzīves laikā izvēlas, lai viņus pēc nāves kremē, nevis apglabā kapos, tādējādi pakļaujot savu ķermeni bioloģiskiem procesiem. Vēl viens apsvērums par labu kremēšanai ir izmaksas: bieži vien kremācija izmaksā lētāk, nekā apbedīšana kapsētā, turklāt tuviniekiem ir daudz vienkāršāk pelnu kapsulu aizgādāt uz izvēlēto apglabāšanas vietu. Šo un citu iemeslu dēļ arī Latvijā, visticamāk, kremāciju kā apbedīšanas pakalpojumu arī turpmāk cilvēki izvēlēsies aizvien biežāk – jau tagad kremēto skaits ik gadu pieaug.

Kas jāzina, izvēloties kremācijas pakalpojumu?

• Kremācijas pakalpojumus ieteicams pieteikt pa tiešo krematorijā

• Iepazīties ar izmaksām par krematorijas pakalpojumiem, kas ir publiski pieejamas internetā un citos avotos

• Kremācijas pakalpojumus Latvijā ir tiesīgas sniegt 2 (divas) licencētās krematorijas 

• Pirms kremācijas pakalpojuma pasūtīšanas kādā no tuvākajiem apbedīšanas birojiem, piederīgajiem ir tiesības pārliecināties, kurā no 2 (divām) krematorijām veiks aizgājēja kremāciju

• Kremācijas apliecība ir dokuments, kas apliecina veikto kremāciju licencētā krematorijā Latvijā. Kremācijas apliecību uzrāda kapsētā pirms pelnu kapsiulas apglabāšanas

• Izvairīties no neskaidriem un nesaprotamiem piedāvājumiem par kremācijas veikšanas procesu

• Kremācijas norisi Latvijā stingri nosaka likums un par to ievērošanu atbild licencētās krematorijas