Bauskas Sv.Gara baznīca

Senākā saglabājusies celtne Bauskas vecpilsētas daļā ir kādreiz vācu draudzei celtā Sv.Gara luterāņu baznīca. Tā celta 1591.-1594.gadā, sākotnēji bez torņa, bet ar skaistu ornamentālām joslām rotātu fasāžu apmetumu. Tornis piebūvēts rietumu galā tikai 1614.gadā, bet 1623.gadā tas ieguva skaistu noslēgumu ar kupolu un smaili. 1813.gadā gan torņa smaili nācās nojaukt, jo to bija sabojājis zibens spēriens. Visā savā garajā mūžā Bauskas Sv.Gara baznīca saudzīgi glabājusi liecības par pilsētas vēsturi un pilsētniekiem un sakrājusi izcilu mākslas pieminekļu – dāvinājumu un piemiņas zīmju kolekciju. Baznīcas altāris darināts 1699.gadā, bet savu patreizējo izskatu tas ieguvis 1861.gadā pēc pārbūves, ko veica pazīstamais Jelgavas mākslinieks J.Dērings. Kanceli (1762.g.) un ērģeļu prospektu (1766.g.) baznīcai dāvināja Krievijas senators N.fon Korfs. Draudzes soli darināti 17.gs.vidū un 18.gs.sākumā. Vienā no solu galiem redzams krāsains kokgriezums - senākais Bauskas ģerboņa attēlojums (1640.g.) ar zelta lauvu sarkanā vairogā. Altāra daļā novietoti trīs grezni baroka un rokoko stila privātsoli. Gar dievnama sienām sarindotas deviņas 16.gs.beigu – 17.gs. kapaplāksnes, starp tām arī unikāli memoriālās tēlniecības pieminekļi. Epitāfija pie baznīcas dienvidu sienas uzstādīta par piemiņu Bauskas tiesas fogtam J.Henningam 1677.gadā. To gleznojis Bauskas mākslinieks D.fon Ceics, kas arī pats ieņēmis cienījamus amatus – bijis gan eltermanis, gan tiesas fogts un pat birģermeistars. Pie pretējās sienas tikai nesen atgriezusies epitāfija citam Bauskas birģermeistaram – K.J.Reimersam (1757.g.).