We are using cookies. One of them is necessary, but you can decide about others.
Vēstures avoti liek domāt, ka te jau 1000 gadus p.m.ē. atradusies Dobeles senāko iedzīvotāju - zemgaļu apmetne. Piemiņas akmens atklāts 1989.gadā, tā autors ir Mārtiņš Zaurs. Akmenī iecirsti vārdi: "Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi." un "Mēs svešā malā ejam, bet sirds mums paliek te." V.Plūdonis.
Zināms, ka Bērzes upes labajā krastā, senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils. Tā aizņēmusi vēlākās viduslaiku pils teritorijas ziemeļudaļu. 1254.gada Zemgales dalīšanas aktā starp Rīgas arhibīskapu Albertu, Rīgas domkapitulu un Livonijas ordeni pili īpašumā ieguva Livonijas ordenis, lai gan tajā vēl saimniekoja zemgaļi. 1279.gadā aizsākās ordeņa bruņinieku regulārie uzbrukumi Dobelei, vairākas reizes nodedzinot senpilsētu. Beidzot 1289.gadā zemgaļi pili nodedzināja un devās uz Rakti un Lietuvu.
Dobeles senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
