Mantošanas veidi un kārtība Latvijas Republikā

1. Kādi ir mantošanas veidi?

Latvijā pastāv trīs mantošanas veidi: (1) pēc mantojuma līguma, (2) pēc testamenta un (3) pēc likuma. Priekšroka ir mantošanai pēc līguma, tad – testamentārajai mantošanai, un tikai pēc tam – mantošanai pēc likuma. Taču visi minētie veidi var pastāvēt arī kopīgi. Piemēram, daļa mantojuma ir novēlēta ar testamentu, bet pārējo manto pēc likuma. Lai saprastu, kā notiks mantošana konkrētajos apstākļos, ir svarīgi pārliecināties, vai mantojuma atstājējs savas dzīves laikā ir noslēdzis mantojuma līgumu vai izteicis savu gribu, sastādot testamentu. Ko tad īsti nozīmē katrs no šiem veidiem?

Mantojuma līgums, ar kuru viens līdzējs otram vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesības uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu. Mantojuma līgums jāapliecina notariālā kārtībā. Ja tas attiecas uz nekustamu īpašumu, tas jāieraksta arī zemesgrāmatā, lai līgums spēkā pret citām personām. Tā, piemēram, māte noslēdz mantojuma līgumu ar meitu, kurā vienojas, ka meita mātes nāves gadījumā, mantos mātei piederošo lauku māju vai briljanta gredzenu. Jāatceras, ka līgums nedod tiesības meitai uzreiz iegūt īpašumā attiecīgo mantu, bet šīs tiesības radīsies tikai mātes nāves gadījumā. Būtiskākais, kas jāatceras par mantojuma līgumu, ir tas, ka grozīt vai atcelt mantojuma līgumu var tikai līguma pusēm vienojoties. Tā, pēc jau minētā piemēra, māte nevarēs vēlāk pārdomāt un lemt par mājas vai briljanta gredzena atstāšanu mantojumā citai personai bez meitas rakstveida piekrišanas. Šo stingro noteikumu dēļ mantojuma līgumu personas izvēlas slēgt visai reti.

Testaments ir mantojuma atstājēja vienpusējs gribas rīkojums par mantinieka iecelšanu. Vienpusējs tas ir tādēļ, ka ieceļot juridisku vai fizisku personu par mantinieku, nav nepieciešama tā piekrišana (salīdzinot ar mantojuma līgumu). Testaments var būt gan publisks, t.i. sastādīts un glabāties pie notāra vai bāriņtiesā, gan arī privāts testaments, t.i. sastādīts pašrocīgi un glabāties mantojuma atstājēja mājās vai kādā citā vietā. Kopš 2014. gada 1. jūlija privāts testaments taisāms tikai rakstiski, mantojuma atstājējam uzrakstot visu testamentu pašrocīgi un to parakstot, tas nedrīkst būt datorrakstā. Mantojuma atstājēja pašrocīgi sastādītam dokumentam ir tāds pats juridisks spēks, kā pie notāra sastādītam testamentam. Katrs nākamais testaments, ko persona sastāda, aizstāj iepriekšējo. Tādēļ sastādot testamentu, vēlams par to paziņot saviem tuvākajiem, lai viņi zina, ka ir sastādīts pēdējās gribas rīkojums un kur tas glabājas. Sastādot testamentu jāatceras, ka saskaņā ar  Latvijas Republikas Civillikuma 423.pantu mantinieki, ko nevar atraidīt ir laulātais un lejupējie (bērni, mazbērni), gadījumā, ja to nav, tad – tuvākie augšupējie, kas ir vecāki un vecvecāki. Mirušais pirms nāves var noteikt visas savas mantas sadalījumu, bet likumā noteikts, ka nedrīkst būt izslēgti šie neatraidāmie mantinieki, kam ir tiesības uz savu daļu.

Ja mantojuma atstājējs nav atstājis pēdējās gribas rīkojumu, tad mantojums tiek sadalīts likumā noteiktā kārtībā. Arī gadījumos, kad testaments sastādīts par mantas daļu, pārējā manta mantojama pēc likuma, kas regulē mantošanas kārtību un nosaka, kādās kārtās un proporcijās manto tuvākie, vai to neesamības gadījumā, tālākie radinieki.


2. Kam mantojums pienākas pēc likuma?

Mantojums pēc likuma pienākas pārdzīvojušam laulātajam (tādam, ar kuru laulība ir juridiski noslēgta), mantojuma atstājēja radiniekiem un adoptētajiem.

Laulātais

Pārdzīvojušais laulātais manto neatkarīgi no laulības laikā noteiktā mantisko attiecību veida, proti, pārdzīvojušais laulātais manto arī tādā gadījumā, ja starp laulātajiem bija noslēgts līgums par visas mantas šķirtību. Laulātais saņem bērna daļu, ja manto mazāk par četriem bērniem, bet, ja manto vairāk kā četri bērni, laulātais saņem 1/4 daļu no mantojuma. Piemēram, ģimenē ar diviem bērniem, vīra nāves gadījumā, sievai saņems 1/3 daļu no mantojuma, tāpat kā katrs no bērniem. Savukārt, ģimenē ar pieciem bērniem, sieva saņem ¼ daļu no mantojuma, bet atlikušais tiek sadalīts starp bērniem.

Ja mantojuma masas sastāvā ietilpst laulāto kopīga manta, kas nav reģistrēta kā laulāto kopīga manta, tad laulātais savu laulātā kopīgās mantas daļu var prasīt izdalīt. Piemēram, ja laulības laikā par abu laulāto līdzekļiem iegādāts dzīvoklis uz vīra vārda, tad vīra nāves gadījumā sieva var lūgt izdalīt savu laulātā daļu, un tādā gadījumā mantošanai būs pakļauta tikai atlikusī daļa. Tomēr sievai šādas tiesības būs jāpierāda. Citi mantinieki var iebilst pret šādu izdalīšanu, tādā gadījumā sievai šādu daļu jāprasa izdalīt tiesas ceļā.

Radinieki

Mantošanas kārtībā izšķir 4 likumisko mantinieku šķiras:

  1. pirmā šķirā manto, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot. Proti, šajā šķirā tiek iekļauti bērni, bet gadījumā, ja kāds no bērniem būs miris pirms mantojuma atstājēja, tad šāda mirušā bērna vietā iestāsies viņa bērni, t.i. mantojuma atstājēja mazbērni. Mantot var arī ieņemts, bet mantojuma atklāšanās brīdī vēl nedzimis bērns;
  2. otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni. Ar augšupējiem tiek saprasti vecāki, taču gadījumā, ja vecāks būs miris pirms mantojuma atstājēja, tad viņa vietā tiks aicināts mantot vecvecāks;
  3. trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;
  4. ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sānu radinieki.

Ja kāds no augstākas šķiras mantiniekiem ir izteicis gribu mantot, tad zemākas šķiras mantinieki nemanto. Tā, piemēram, ja mantojuma atstājēja bērni, t.i. pirmās šķiras radinieki, izsaka gribu mantot, tad mantojuma atstājēja vecāki, t.i. otrās šķiras mantinieki, netiek aicināti mantot. Proti, ģimenē ar diviem bērniem tēva nāves gadījumā mantojumu varēs saņemt laulātais un abi bērni, kas ir pirmās šķiras mantinieki. Šādā gadījumā tēva vecākiem nebūs tiesību uz mantojumu.

Jāņem vērā, ka gadījumā, ja no mantojuma atstājēja trīs bērniem viens atraida mantojumu, tad viņam piekrītošo daļu saņem citi šīs pašas šķiras mantinieki. Tikai tad, ja viena šķira pilnībā atkrīt (atsakās no mantojuma vai tiek atraidīta), nākamā šķira tiek aicināta mantot.


3. Kā saņemt mantojumu?

Mantojuma saņemšana notiek ar notāru palīdzību (notāri ved mantojuma lietas), savukārt, ja mantinieku starpā pastāv neatrisināms strīds, tas tiek risināts tiesā un uz strīda laiku mantojuma lieta tiek apturēta.

Kā jārīkojas, ja Jūsu tuvinieks ir miris un Jūs vēlaties saņemt mantojumu? 

  1. Jūsu rīcībā jābūt Jūsu tuvinieka miršanas apliecībai un dokumentam, kas apliecina Jūsu tiesības pretendēt uz mantojumu (privātais testaments (publisko testamentu notārs redzēs datu bāzē), laulības apliecība (ja esiet laulātais) vai Jūsu dzimšanas apliecība (ja esiet bērns)).; 
  2. Jāizvēlas zvērināts notārs, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā (Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes vai Latgales apgabaltiesas), kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. Pilns notāru saraksts pēc to prakses teritorijas pieejams šeit – https://www.latvijasnotars.lv/lv/notary/profiles/. Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties tikai tās personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu. Pie notāra līdzi jāņem pase un mantojuma atstājēja miršanas apliecība, kā arī radniecību ar mantojuma atstājēju apliecinošie dokumenti, par pārējo kārtību un dokumentiem mantiniekus informēs notārs izvērtējot tieši Jūsu lietas apstākļus;
  3. Lai sāktu mantojuma lietu, Jums būs jāparaksta mantošanas iesniegums (to sastādīs pats notārs), jo zvērināts notārs mantojuma lietu var uzsāk tikai saņemot mantošanas iesniegumu. Pirms mantojuma lietas uzsākšanas, zvērināts notārs pārliecināsies mantojumu reģistrā, vai mantojuma lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs. Ja mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, mantošanas iesniegumu kopā ar tam pievienotajiem dokumentiem nosūtīs mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram un paziņos Jums par to;
  4. Par mantojuma izsludināšanu un sludinājuma saturu zvērināts notārs paziņo visām viņam zināmajām uz mantojumu ieinteresētajām personām (notārs gan pats neveic mantinieka meklējumus). Sludinājumā zvērināts notārs uzaicina pieteikties visus tos, kuriem kā mantiniekiem, kreditoriem vai kā citādi ir kādas tiesības uz mantojumu. Uzaicinājuma termiņš, ja likumā nav noteikts citādi, nosakāms pēc zvērināta notāra ieskatiem. Tas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no uzaicinājuma publicēšanas dienas. Zvērināts notārs sludinājumā norāda informāciju par to, ka termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas tiks dzēstas. Par mantojuma atklāšanos ikviens bezmaksas kārtībā var uzzināt no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" Mantojumu ziņu sadaļas. Sekojoši "Latvijas Vēstnesī" publicē informāciju par mantojuma atstājēju - mirušo personu, ziņas par notāru, kurš izsludinājis mantojuma atklāšanos, kā arī pieteikšanās uz mantojumu termiņu.
  5. Katrs mantot aicinātais var lemt, vai vēlas pieņemt mantojumu, vai nē. Proti, pieņemt vai atraidīt mantojumu (izņēmums ir mantojuma līgums, kur šī piekrišana pieņemt jau ir izteikta). Mantinieks nevar izvēlēties pieņemt kādu mantojuma daļu – vai nu viņš to pieņem visu vai atraida. Jāatceras, ka savu gribu mantot vai atteikšanos no mantojuma personai jāizsaka rakstveidā un to var darīt tikai vienu reizi, pārdomāt un mainīt savu gribu vēlāk nevarēs. Būtiski šajā brīdī ir aizdomāties par to, cik labi Jūs pārzinājāt mantojuma atstājēja lietas: mantu un saistības. Jāatceras, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām (Civillikuma 702. un turpm. p.), arī visas viņa saistības. Turklāt, arī tādas saistības, par kurām Jūs variet nezināt brīdī, kad parakstiet savu piekrišanu pieņemt mantojumu. Mantojuma atstājēja kreditoriem ir jāvēršas ar saviem prasījumiem pie mantinieka, kuram, ja no mantojuma nepietiek, jāsamaksā parādi no savas paša mantas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja mantojuma atstājējam bija tikai neliela lauku māja un parāds, kas ievērojami pārsniedz lauku mājas vērtību, tad pieņemot šādu mantojumu, Jums pāries arī pienākums atmaksāt parādu. Par šādu saistību izpildi Jūs atbildēsiet ar visu savu mantu, nevis tikai mantotās lauku mājas vērtību. Lai novērstu šādu situāciju un atsvabinātos no pienākuma atbildēt par svešiem parādiem, pirms mantojuma pieņemšanas ieteicams izmantot Civillikuma 708. pantā nostiprinātās inventāra tiesības, proti, likumā noteiktajā termiņā sastādīt visa mantojuma inventāru (ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad saņemtas ziņas par mantojuma atklāšanos). Mantinieks, kas pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesību, atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem pret to tikai šā mantojuma apmērā, un bez tam viņam ir tiesība atvilkt no tā vajadzīgās summas mantojuma atstājēja apbedīšanai, inventāra sastādīšanai un citiem tiesu izdevumiem. Tādējādi ar inventāra tiesībām tiek aizsargātas mantinieku intereses, un ar šīm tiesībām saprot iespēju pirms mantojuma pieņemšanas iepazīties ar mantojuma sastāvu. Mantinieks šādu iespēju var izmantot neatkarīgi no tā, vai viņš aicināts mantot sakarā ar likumu, testamentu vai līgumu. Būtiski, ka aizbildņi, aizgādņi un citi mantinieka vietnieki ir tiesīgi pieņemt mantojumu tikai ar inventāra tiesībām. Par to, kā realizēt šo tiesību Jums varēs pastāstīt zvērināts notārs.
  6.  Beidzoties notāra noteiktajam mantinieku uzaicinājuma termiņam (vismaz 3 mēneši no publikācijas dienas), zvērināts notārs izdod mantojuma apliecības mantiniekiem, kas mantojuma lietā izteikuši gribu mantot un pierādījuši savas mantojuma tiesības. Mantojuma apliecībā norādītais mantas sastāvs ir mantiniekam piekrītošas mantojums. Ja kādu no mantojuma apliecībā minētajiem priekšmetiem ir ieguvis cits līdzmantinieks, tad mantinieki var vienoties par mantojuma sadali. Proti, ja nekustamo īpašumu mantojis pārdzīvojušais laulātais un divi bērni, tad katram pienāksies domājamā daļa no nekustamā īpašuma, tomēr rīkoties ar šādu kopīpašumu varēs tikai visi mantinieki vienojoties. Savukārt, ja kāds no mantiniekiem vēlas nekustamo īpašumu paturēt sev, bet pārējie neiebilst, tad pirmais līgumā par mantojuma sadali var vienoties par to un izmaksāt pārējiem naudas kompensāciju samērā ar tiem pienākošās īpašuma daļas vērtību.


4. Kādi termiņi ir saistoši?

Pēc mantojuma lietas uzsākšanas citiem mantiniekiem ir tiesības pieteikt savas tiesības vai nu zvērināta notāra noliktajā termiņā, kuru izsludina "Latvijas Vēstnesī", bet, ja izsludināšana nav notikusi, Civillikuma 693.pantā noteiktajā likumiskajā termiņā, kas paredz, ka, ja uzaicinājuma nav bijis, tad mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskā valdījumā (Civillikuma 692.p. 2.d.), bet pretējā gadījumā – no ziņas par to, ka mantojums atklājies, saņemšanas laika.

Ja ir persona nav varējusi vērsties pie zvērināta notāra noteiktajā termiņā, Civillikuma 685.pants dod iespēju piecu gadu laikā celt tiesā mantojuma prasību pret mantojuma tiesībās apstiprinātajiem mantiniekiem.

Ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņa mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij.



5. Kur saņemt palīdzību neskaidrību vai strīdu gadījumos?

Konsultācijas par mantojuma lietu vešanu un Jūsu tiesībām variet saņemt pie jebkura zvērināta notāra, kontaktinformācija par kuriem atrodamas šeit: https://www.latvijasnotars.lv/lv/notary/profiles/. Jautājumus notāriem variet iesūtīt un atbildes uz tiem, t.sk pa mantojuma lietām, variet redzēt šeit: https://www.latvijasnotars.lv/lv/actual/answers/.

Juridisku palīdzību, jo īpaši strīda gadījumos. var meklēt pie zvērinātiem advokātiem, kuri specializējas mantojuma tiesībās. Advokātu saraksts ir pieejams Advokatūras mājaslapā: http://advokatura.lv/lv/zverinati-advokati/pec-specializacijas/6/.

Noteikti vērsieties pēc profesionālās juridiskās palīdzības, ja Jums ir neskaidrības vai šaubas par to, ka mantošanas process ir likumīgs vai vēlaties noskaidrot savas tiesības saņemt, atraidīt vai apstrīdēt darbības mantojuma lietā.   

Posted in Akti, Instrukcijas, Raksti, Padomi, Jaunumi on apr 24, 2017