Baznīcas pirmsākumi meklējami 1711. gadā, kad Krievijas cars Pēteris I pēc Rīgas ieņemšanas lika izprecināt sava vecākā brāļa Ivana V meitu Annu Ivanovnu ar Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu. Hercogs esot solījis Jelgavā uzcelt pareizticīgo baznīcu, bet savas pāragrās nāves dēļ to neizdarīja. Hercoga atraitnes Annas valdīšanas laikā viņas galma padomnieks Pēteris Bestuževs 1726. gadā lika pie hercogienes pils uzcelt koka pareizticīgo baznīcu. Viņa sieva Katrīna apglabāta šajā baznīcā. Tā kā Jelgavā jau bija Svētās Annas baznīca, pareizticīgo baznīcu nodēvēja par Sv. Simeona un Sv. Annas baznīcu. Laikā, kad hercogisti pārvaldīja muižnieku padome, 1750. gadā uzbūvēja jaunu pildrežģa baznīcas ēku ar četrstūrainu zvana torni.
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle
Baznīca
Grūtos brīžos, kad atvadāmies no tuviniekiem, ir svarīgi atrast vietu, kur saņemsiet atbalstu un palīdzību, lai rīkotu cienīgu atvadu ceremoniju. Mūsu baznīca piedāvā palīdzību un rūpes atvadu ceremoniju organizēšanā un vadīšanā
Vidējais vērtējums
0 / 5
