Mēs izmantojam sīkdatnes. Viens no tiem ir nepieciešams, bet jūs varat lemt par pārējiem.
Pārdzīvoto karu, mēra un posta gadu notikumi tautas atmiņā dzīvo ilgi. Viens no šādiem atmiņu un leģendu avotiem ir Lielais Mēris, kas plosījās no 1710. — 1711.gadam. Par šīs sērgas posta darbiem Latvijā atrodami savdabīgi liecinieki — mēra akmeņi. Plašāk pazīstamie ir Mazirbes mēra akmeņi — Latvijas medicīnas pieminekļi — ar latīņu valodā iekaltiem vēstījumiem par laiku, par notikumiem lībiešu zemē un vēsturiskām personām.
Mazirbes mēra akmeņos iekaltās rakstu zīmes ir saistījušas vēsturnieku interesi jau 19.gadsimta beigās, šai laikā Mazirbes vēsturi sāk pētīt Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis valodnieks Sjergens un Kalmeijers. Pētījumi liecina, ka ir bijuši četri mēra akmeņi, taču laika gaitā viens no akmeņiem ir pazudis, izziņu avotos norādes par akmens atrašanās vietu nav, it kā iemūrēts mācītājmuižas saimniecības ēkas pamatos.