Piemineklis krievu kareivjiem Lucavsalā Rīgā

Ziemeļu kara laikā, 1701. gadā Krievijas cars Pēteris I nosūtīja savam sabiedrotajam – Polijas karalim un Saksijas kūrfirstam Augustam II papildspēkus – Aņikitas Repņina korpusu, kas sastāvēja no 19 kājnieku pulkiem. Kad Rīgai tuvojās zviedru karaļa Kārļa XII karaspēks, Šteinau pavēlēja savām kara vienībām atkāpties no Daugavas labā krasta un ieņemt salas, kas atradās pie pilsētas kreisā krasta. 400 krievu karavīrus nosūtīja uz Lucavsalu, lai tie neļautu zviedriem pārcelties pāri upei. Sešus metrus augstais, no Somijas sarkanā granīta kaltais monuments atgādina pareizticīgo kapelu. Monuments tika veidots pēc inženiera Borisa Epingera projekta un tika atklāts 1891. gada 10. jūlijā. Monuments tika veidots piramīdas formā, uz tā priekšējās šķautnes izkalts krusts ar stariem. Piramīdu vainagoja kupols, uz tā - pareizticīgo akmens krusts. Pie monumenta piestiprināja divas granīta plāksnes. Vienā no tām tika izcirsts uzraksts : „400 krievu karavīru piemiņai, kuri varonīgi krita aizstāvot salu 1701. gada 10. jūlijā.”(«Памяти 400 русских, геройски павших при защите острова 10 июля 1701 года».) Uz otras plāksnes uzraksts : „Šis piemineklis uzstādīts 1891. gada 10. jūlijā par brīvprātīgiem ziedojumiem pēc Vidzemes ģenerālleitnanta M. Zinovjeva rīkojuma.”(«10 июля 1891 г. памятник сей воздвигнут на добровольные пожертвования по распоряжению лифляндского губернатора генерал-лейтенанта М.А.Зиновьева».) Uz piramīdas tika izcirstas monorgammas: Pētera I – ar datumu 1701. gads, un Aleksandra III, ar datumu – 1891. gads. Atklāšanas dienā monumentu iesvētīja Rīgas un Vidzemes bīskaps Arsēnijs (Brjancevs) kopā ar pieciem mācītājiem.