Iepretī Aizputes pilsdrupām, Tebras upes labajā krastā, atrodas 16m augstais senais kuršu pilskalns (šobrīd Baznīckalns). 1254. gadā, vietā, kur vācu krustneši izlaupīja un nopostīja seno kuršu pili, tika uzcelta baznīca. Svētā Jāņa Evaņģēliski Luteriskā baznīca vairākkārt atjaunota un pārbūvēta un šobrīd ir uzskatāma par vienu no vecākajām baznīcas ēkām Kurzemē. Līdz 16. gs. baznīcā tika sludināta katoļticība, bet vēlāk tā tika nodota evaņģēliski luteriskajai draudzei. 1571. gadā Aizputē ieradās pirmais luterāņu mācītājs Joahims Remlings, kurš te nostrādāja 43 gadus. Baznīca vairākkārt pārbūvēta – tornis tika uzbūvēts 1730. gadā, altāris 19.gs. otrajā pusē, bet savu tagadējo neogotisko izskatu baznīca ieguvusi 1860. gadā. Īpaši atzīmējams arī baznīcas zvans, kas pēc pārkausēšanas no jauna sāka skanēt pirms vairāk kā 400 gadiem (1589. gadā). Baznīcā ir slavenās vācu firmas “Sauer” 1904. gadā būvētās ērģeles, kā arī aplūkojamas gleznas “Kristus Ģetzemanes dārzā”( J.I. Eginks, 1833) un „Krustā sistais” (J.F. Vāgners, 1864), pa labi no altāra aplūkojama 16. gs. veidotā Kurzemes bīskapa H.Bazedova kapa plāksne. Aizputes Svētā Jāņa luterāņu baznīca ir viena no senākajām baznīcām Kurzemē, tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un ir iekļauta arī Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.
Mēs izmantojam sīkdatnes. Viens no tiem ir nepieciešams, bet jūs varat lemt par pārējiem.