Bolderājas kapsēta

Bolderājas kapsēta Rīgā ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām apbedījumu vietām šajā rajonā, ar bagātu un daudzslāņainu vēsturi, kas aizsākās XIX gadsimta mijā. Sākotnēji tā bija cieši saistīta ar vietējo luterāņu draudzi, taču laika gaitā kapsēta kļuva par daudznacionālu un daudzkultūru apbedījumu vietu, kas atspoguļo plašāku Rīgas vēstures un attīstības ainu.

Kapsēta ir iedalīta divās daļā – vecajā un jaunajā. Vecā Bolderājas kapsētas daļa, kas atrodas tuvāk rajona centram, ir īsts vēstures piemineklis. Tajā saglabājušies daudz dažādu laikmetu pieminekļi un kapakmeņi, kas liecina par vietējo iedzīvotāju dzīvi un nāvi vairāk nekā gadsimta garumā. Daži no šiem pieminekļiem ir izcili piemēri kapu mākslai un sniedz ieskatu Bolderājas sabiedrības sociālajā un kultūras vēsturē, tostarp arī XX gadsimta sākuma piemiņas zīmes.

Jaunā Bolderājas kapsēta, kas atrodas tuvāk pilsētas nomalei, ir plašāka un joprojām aktīvi tiek izmantota jauniem apbedījumiem. Šī daļa tika paplašināta, lai nodrošinātu vietu jaunām atdusas vietām. Jaunajā daļā redzami mūsdienīgāki kapu pieminekļi, kas atspoguļo laikmeta estētiku un ģimeņu vēlmes saglabāt piemiņu par saviem tuviniekiem.

Bolderājas kapsēta ir ne tikai vieta, kur godināt mirušos, bet arī nozīmīgs vēstures un kultūras objekts, kas sniedz ieskatu dažādu laiku un tautību cilvēku dzīvē, kas veidojuši Rīgas daudzveidīgo sabiedrību.

Nokļūt līdz kapsētai var ar 56 un 36 autobusiem.