Mēs izmantojam sīkdatnes. Viens no tiem ir nepieciešams, bet jūs varat lemt par pārējiem.
Jāni Cimzi apglabāja Lugažu evanģeliski luteriskās draudzes kapos, kurus 1981. gadā pārdēvēja par Cimzes kapiem. Par audzēkņu un cienītāju savāktajiem līdzekļiem 1888.gada augustā atklāja Liepājas arhitekta Kortha veidoto pieminekli J.Cimzem atdusas vietā. Teksts latviešu, igauņu un vācu valodā vēsta, ka to „savam skolotāju skolotājam” veltījusi „pateicīgā Vidzeme”. Piemineklis kalts Zviedrijas granītā. 1914. gadā Jāņa Cimzes 100. gadadienas svinību laikā piemineklim piestiprināja tēlnieka A. Folca darinātu portreta cilni no bronzas, savukārt, 2014. gadā , J.Cimzes 200. jubilejā piemineklis tika restaurēts.
Kapos esošā Šrādera kapliča ir viena no vecākajām ēkām Valkā, datēta ar 1773. gadu. Kapos atrodas arī divi valsts nozīmes mākslas pieminekļi (2 sētiņas) Treifeldu un Lindenbaumu kapu vietās. Interesants var likties trīsvietīgs dīvāns, kas samontēts no čuguna mežģīņu plāksnēm ar dažādiem rakstiem.
Cimzes kapos ir apbedīti arī 60 Pirmā pasaules kara laikā 1918. g. kritušie Vācijas armijas karavīri (uz centrālā pieminekļa minēti 46 karavīri, kapa plāksnēs ierakstīti 60 karavīri). Karavīru kapsēta labiekārtota 20. gs. 20. – 30. g., centrālais piemineklis uzstādīts 1930. g., 7 betona kapa plāksnes.
Šajos kapos savu vietu izvēlējušās ir arī daudzas citas vēsturē izcilas personības, kā Hanss Einers, apkārtējo muižu īpašnieku dzimtas, Ādams Tērauds un citi sabiedrībā ievērojami cilvēki.
Pašlaik šie kapi skaitās daļēji slēgtie kapi, un tāpēc apbedīti tiek tikai dzimtas piederīgie.
