Rīga
Bēru mielasti, atvadu mielasti¹⁴

Bēru mielasti, atvadu mielasti

Bēru mielasts ir neatņemama sastāvdaļa gadījumos, kad atvadāmies uz mūžu no saviem tuviniekiem. Atvadu mielasts ir brīdis, kad, ģimenes locekļiem, draugiem un radiem sanākot kopā, tiek godināts aizgājējs. Nereti šim nolūkam tiek organizēti speciāli banketi ar izvēlētu ēdienkarti un turīgāko ļaužu vidū pat personalizētu pasākuma norisi.

Bēru mielasts lielākajā daļā gadījumu norisinās tieši pēc bēru izvadīšanas ceremonijas, kad visi ceremonijas dalībnieki dodas uz iepriekš pieteiktu vai noīrētu banketu zāli vai speciālām telpā, kurās paredzēta maltīte un pēdējie nelaiķa pieminēšanas mirkļi.

Banketu zāles tiek izvēlētas atbilstoši cilvēku skaitam, ēdienkartei un individuālām prasībām pret ģeogrāfisko atrašanās vietu un interjeru.

Cenu diapozons šim pakalpojumam ir ļoti plašs, sākot ar pieticīgām svinībām tuvāko ļaužu lokā un beidzot ar liela mēroga mielastu starp ģimenes locekļiem, draugiem, tuviniekiem, kolēģiem u.tml. Šāda veida banketus Latvijā rīko gan vienkāršas kafejnīcas, gan viesu nami un atpūtas bāzes, kurās iespējas pakārtot pasākuma norisi ir ievērojami plašākas, taču lielāks pakalpojumu sniedzēju īpatsvars, kas nodrošina sabiedrību ar šo pakalpojumu ir tieši apbedīšanas biroji, kuri apkopo visus saistītos pakalpojumus taj skaitā atvadu mielastu organizēšanu.

Lai arī mūsdienu izpratne par bēru mielasta rīkošanu gadiem ejot ir mainījusies, dažas nianses vēsturiski palikušas nemainīgi, piemēram, atšķirībā no mūsdienām, senākos laikos atvadu mielasts tika rīkots pirms mirušā guldīšanas zemes klēpī.

Daži interesanti fakti par seno latviešu atvadu mielasta tradīcijām:

• Miršana kā fakts tika uzskatīts kā dabīga parādība un daļa no ierastā dzīves rituma. No nāves cilvēki nebaidījās.
• Lai arī mūsdienās ļoti kultivēta tiek reinkarnācijas teorija, kurai joprojām nav zinātniecisku pierādījumu, arī senie latvieši nāvi uzskatīja kā pāreju no dzīves šajā saulē uz dzīvi viņsaulē.
• Senlatviešu bēres jeb bedības ilga līdz pat trīs dienām.
• Pulcēšanās pirmajā izvadīšanas dienā pie mirušā tika dēvēta par "vāķēšanu".
• Galvenais akcents bija uz dzimtas pulcēšanos, kuras laikā tika dedzinātas sveces.

Ar ko atšķiras senlatviešu nelaiķa aizvadīšanas tradīcijas no mūsdienām?

Galdu pieņemts klāt ar baltu galdautu, iededz baltas sveces, galds var tikt rotāts ar egļu zariņiem, mūsdienās arvien biežāk tiek izmantota arī īpaša sēru floristika – galda un telpu noformējums atvadu mielastam. Mirušā piemiņai galda galā noliek galda piederumus - nazi un dakšiņu liek paralēli galda malai uz tukša sķīvja, blakus sķīvim iededz sveci. Mirušā krēslu dekorē ar egļu zariņiem, kas apvīti ar sēru lentu.

Sanākot atvadu mielasta viesiem, telpā tiek klusināti atskaņota viegli liriska vai klasiska mūzika, kā arī reliģiska satura mūzika. Bieži uz atsevišķa galdiņa tiek novietota mirušā fotogrāfija ar sēru lentu un ziediem.

Daudzām no vēsturiskajām tradīcijām saglabājušās izpausmes arī mūsdienās, taču konkrēta to izcelsme un laiks nav nosakāms.

Liela lomu izvadīšanas ceremonijās un arī bēru mielastu organizēšanā ir aizgājēja reliģiskajai piederībai, jo tieši no šī faktora atkarīgas ļoti daudz dažādas nianses, sākot ar ceremonijas scenāriju kapa vietā un beidzot ar aktivitātēm mielasta laikā.

Portāls Memorial Services piedāvā Latvijas iedzīvotājiem plašu informāciju par bēru mielastu pakalpojumu sniedzējiem. Šeit lietotājiem ir iespēja iepazīties uzņēmumu kontaktinformāciju un preču/pakalpojumu piedāvājumiem, sazināties ar firmas pārstāvjiem klātienē, izvērtēt un salīdzināt cenas.

Mēs esam šeit, lai palīdzētu brīžos, kad saskaramies ar neizbēgamo - tuvinieka aiziešanu viņsaulē.