Jakobs Lange bija baltvācu mācītājs, valodnieks, tulkotājs, publicists.
Lange dzimis 1711. gadā Kēnigsbergā (Kaļiņingradā), grāmatu tirgotāju ģimenē. Mācījies Frīdriha ģimnāzijā Kēnigsbergā un studējis Kēnigsbergas universitātē teoloģiju. Bijis skolotājs Kēnigsbergā un Pēterburgā. Kā mācītājs strādājis Ēvelē (1736-1745), Smiltenē (1745-1771), bijis arī Cēsu iecirkņa prāvests (1762-1770), Vidzemes ģenerālsuperintendants (1771-1777).
Piedalījies Bībeles sagatavošanā, izveidojis pirmo vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcu (1772-1777), kā arī dibinājis skolas un cīnījies par latviešu izglītošanu. Apbedīts 1777. gadā Smiltenē, Cērtenes kapos (Vecie kapi).