Mēs izmantojam sīkdatnes. Viens no tiem ir nepieciešams, bet jūs varat lemt par pārējiem.
11.novembrī Lāčplēša diena plkst. 17.30 piemiņas brīdis pie pieminekļa „Koklētājs”. Piemineklis brīvības cīnītāju piemiņai „Koklētājs". 20. gs. trīsdesmito gadu beigās Talsu pilsētas pašpārvalde pasūtīja tēlniekam Kārlim Zemdegam (1894-1963) izgatavot pieminekli. 1938. gadā tēlnieks izgatavo ģipša modeli "Koklētājam", un Leču kalniņā tika ierakta kapsula ar vēstījumu nākošajām paaudzēm par pieminekļa tapšanas vēsturi. Sešdesmitajos gados, sagatavojot Leču kalniņā vietu 1905.-1907. gada revolūcijas dalībniekiem veltīta pieminekļa uzstādīšanai, kapsula nejauši tiek izrakta. Pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas nāves Inas un Māras Zemdegu sargātais Koklētājs atrodās Rīgā, mākslinieka darbnīcā Astras ielā. Darbnīcu nododa Mākslas akadēmijas pārziņā un 1982. gadā, ar toreizējās Talsu muzeja direktores Annas Rasas palīdzību, Koklētājs atrod ceļu uz Talsiem. Modelis tika novietots Voldemāra Ozoliņa vadītajā apvienības “Lauktehnika” izstāžu paviljonā. Astoņdesmito gadu beigās toreizējais rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Lauris Kārkliņš sniedza organizatorisku palīdzību pieminekļa akmens grūtajā ceļā no pārpurvotā Ģipkas mežu nostūra līdz Talsu pilsētai. Visu notikumu līdzzinātāja un tālāk virzītāja, Talsu rajona kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Eglīte pat visnecerīgākos brīžos saglabāja ticību pieminekļa atdzimšanai Talsos. Jauns, virzošs pavērsiens pieminekļa tapšanas ceļā ir darbu organizācijas komisijas izveide. Tad arī tēlnieks Vilnis Titāns sāk Koklētāja izkalšanu akmenī lauksaimniecības tehnikas muzeja “Kalēji”. Piemineklis atklāts 1996. gada 16.novembrī, un ceremonijā piedalījās arī toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Koklētāja atdzimšanas gaita bijusi garš, grūts, bet arī gaismas apspīdēts ceļš.
