Mēs izmantojam sīkdatnes. Viens no tiem ir nepieciešams, bet jūs varat lemt par pārējiem.
Dzejnieks un dramaturgs Rainis (1865-1929) bija viens no latviešu ievērojamākajiem literātiem, kā arī sabiedrisks un politisks darbinieks. Piemineklis Rainim slejas Rīgas centrā, Esplanādē, kur Raiņa dzimšanas dienā, 11. septembrī tradicionāli notiek Dzejas dienu pasākums.
Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns) izglītojies Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā un Pēterburgas universitātē, strādājis Rīgas laikrakstā "Dienas Lapa". Starp Raiņa izcilākajiem darbiem minams Gētes "Fausta" tulkojums latviešu valodā, kā arī citi pasaules klasikas lieldarbi, to skaitā Šekspīra "Karalis Līrs", Šillera "Marija Stjuarte", Bairona "Kains" un citi.
Rainis aktīvi piedalījās 1905. gada revolūcijas norisēs, un otrā Raiņa dzejas grāmata "Vētras sēja" ir spilgtākais 1905. gada notikumiem veltītais krājums latviešu literatūrā. Šajā laikā tapusi arī simboliskā drāma "Uguns un nakts". Politiskās situācijas dēļ Rainis kopā ar dzīvesbiedri Aspaziju emigrēja uz Šveici, kur tapušas viņa izcilās lugas "Zelta zirgs", "Indulis un Ārija" un "Spēlēju, dancoju", kas ar folkloras tēlu palīdzību risina tautas vienotības un neatkarības cīņu, kā arī diskutē par cilvēka brīvībām un ētiku.
1920.gadā Rainis atgriezās Latvijā un no Sociāldemokrātu partijas tika ievēlēts Satversmes sapulcē un Saeimā. Rainis bija Dailes teātra līdzdibinātājs un pirmais direktors, Nacionālā teātra direktors, arī izglītības Rministrs.
Rainis sarakstījis arī vairākus dzejoļu krājumus bērniem, kas kļuvuši par latviešu bērnu dzejas klasiku.
Raiņa darbu kopoti raksti izdoti vairākas reizes dažādos laika posmos un viņa darbus pētījuši daudzi ievērojamākie Latvijas literatūrzinātnieki no 1930. gadiem līdz mūsdienām.