Memoriālie objekti
Alūksne.
Memoriālie objekti - pieminekļi ievērojamiem cilvēkiem, vēsturiskās piemiņas un apbedījumu vietas, kultūrvēstures uzziņu vietas, muzeji un memoriālie kompleksi.
Sestdien, 11. novembrī pēc svinīgā pasākuma, ap pulksten 16.00, sāksies lāpu gājiens uz 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekli, kur ap pulksten 16.30 notiks svētbrīdis. Pieminekli 1923. gada 20. jūnijā atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste. Tas celts pēc tēlnieka J. Miesnieka meta. Pieminekļa centrā ir attēlots vairogs ar krustotu zobenu, bet pamatnes daļā – uzraksts „Par Latviju kritušiem 7. Siguldas p. Karavīriem. 1919. – 1920”. Tā otrā pusē ir uzraksts: „Labāk manu galvu ņēma, nekā mūsu tēvu zemi”. Padomju laikā (1953. g.) pieminekli nojauc. To atjauno 2009. gadā.
- gadā celts kā Fītinghofu dzimtas kapenes. Celtne ir interesanta ar ampīra stila norieta iezīmēm. Kupols interjerā simbolizē debess velvi. Zem grīdas izmūrētajās pagraba telpās atradušās baronu dzimtas kapenes.
Paviljons tiek dēvēts arī par tējas paviljonu, jo baronu dzimta šeit mīlēja dzert rīta tēju. Tas uzcelts 18.gadsimta beigās un nosaukumu ieguvis par godu cara Aleksandra I vizītei Alūksnē. Pēc citas versijas – paviljons uzbūvēts par godu baronu Fītinghofu dēla piedzimšanai.
1799.gadā pils parkā lika uzcelt Burhards fon Fītinghofs sava tēva piemiņai. Uz tā postamenta bijusi piestiprināta marmora plāksne ar uzrakstu vācu valodā “Labākajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīgā dēla”. Uz šī pieminekļa bijis redzams Otto Hermaņa fon Fītinghofa ovālais portretmedaljons mūra izciļņa veidā. Saglabājušās visas obeliska granīta daļas un divi granīta soli, kas kalpojuši vienotas kompozīcijas radīšanai.
Viens no vecākajiem Alūksnes muižas parka arhitektūras pieminekļiem, kas celts 18.gadsimta otrajā pusē un veltīts grieķu vēja dievam Eolam. Kupola virsotni rotā zelta aplis, kas attēlo saules seju, tādēļ dažkārt šī celtne ir dēvēta arī par Saules templi. Tempļa iekšpusē pie kupola konstrukcijas centra bijušas iekārtas četras arfas, kas vējā skanējušas.
