Ziepniekkalna kapsēta

Ziepniekkalna kapsēta izveidota 1871. gadā. Tā ir viena no vecākajām pilsētas nomales kapsētām.

Kādreiz šajā kapsētā apglabāja Doles pussalas iedzīvotājus, taču kopš 19. gadsimta beigām Ziepniekkalna kapos sāka guldīt luterāņu Rīgas Svētā Jāņa un Lutera draudzes locekļus, bet katoļus – viņu ticībai iederīgā kapsētā. Rīgas Lutera draudzei, kā tolaik jaunai draudzei ar jaunu baznīcu, nebija savu kapu, un tos nebija iespējams ierīkot baznīcas tuvumā, tādēļ 1890. gada 24. septembrī baznīcas celšanas komisija iesniedza lūgumu Rīgas pilsētas saimnieciskajai komisijai piešķirt zemi draudzes kapu ierīkošanai. Saimnieciskā komisija nolēma, ka jaunie kapi varētu atrasties neapbūvētā, smilšainā vietā Ziepniekkalnā starp Bauskas šoseju un Mītavas jeb Jelgavas dzelzceļu. Arī Svētā Jāņa draudzei bija vajadzīgi jauni kapi, tādēļ 1890. gada 11. oktobra sēdē Rīgas pilsētas valde nolēma bez atlīdzības piešķirt pieprasītos zemes gabalus Svētā Jāņa baznīcas un Rīgas Lutera baznīcas administrācijai.

Ziepniekkalna kapsēta Pirmie apbedījumi Rīgas Lutera draudzes vēsturiskajos kapos notika 1891. gadā, bet kopš 1897. gada blakus Lutera draudzes kapiem atrodas arī katoļu kapi – vienīgie Pārdaugavā. Zvana un sētas iesvētīšana kapos notika 1923. gada augustā. 1936. gadā Rīgas pilsētas valde piešķīra zemesgabalu Ziepniekkalna kapu paplašināšanai. Jaunajos kapos bija paredzēts ierīkot apmēram 600 rindu kapuvietas.

Šobrīd Ziepniekkalna kapsēta atrodas Rīgas pašvaldības pārziņā kapsētas, tās platība ir 9,7 ha. Kapsēta ir daļēji slēgta.