Baznīcas
Visu konfesiju baznīcas Rīgā un Latvijā, darba laiki un atrašanās vieta kartē, visu konfesiju mācītāju saraksts, kontakti
Baznīcas pirmsākumi meklējami 1780. gadā, kad Jelgavas birģermeistars H. Kloks testamentā savu mantību novēlēja jaunas mūra baznīcas celšanai vietā, kur atradās Annas vārti, vēlāk dēvēti arī par Pētera vārtiem. Tie bija nosaukti par godu Gotharda Ketlera sievai Annai, kas pa tiem devās uz hercoga muižām Vircavu, Emburgu un Rundāli. Jau 1705. gadā pie vārtiem atradās pilsētas nabagmāja un kapsēta ar mazu koka baznīciņu, kas tika saukta par nabagu baznīcu.
Tomēr tikai 1845. - 1847. gadā pēc arhitekta V. Šulca projekta vecās koka baznīcas vietā uzcēla mūra baznīcu. 1861. gadā tā dabūja atsevišķu mācītāju un 1862. gadā to nosauca par Svētā Jāņa baznīcu. J. Dēringa altārglezna "Kristus pie Krusta ar Mariju un Jāni" baznīcā atrodas kopš 1865. gada. 1882. gadā uzbūvēja tagadējo baznīcas torni.
Vecākā mūra baznīca Jelgavas novadā, celta 1595. gadā, smagi cietusi II Pasaules kara laikā. 20. gs. 70. gados tās mākslas vērtības, kas vēl bija saglabājušās, tika pārvestas uz Rundāles pils muzeju. Baznīcas interjers vairākkārtīgi atjaunots. Pie baznīcas apglabāts Juris Alunāns (1832-1864) - dzejnieks, latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs un sabiedriskais darbinieks.
- gadā pēc Krievijas guberņas arhitekta Nikolaja Guseviča projekta Dalbē uzcēla mūra baznīcu ar tornīti, kurš atrodas uz zelmeņa. Zvanu tornītī atrodas 1927. gadā liets zvans. No plēsta laukakmens celtā baznīca ir viens no ievērojamākajiem neogotiskā stila piemēriem Zemgales 19. gadsimta beigu sakrālajā arhitektūrā, kur var apskatīt gotiskās rozes logus, masverka dekoru, smailarkas un citus neogotisma stila elementus. Šīs baznīcas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pirms tam Dalbē bijušas 4 koka baznīcas. 1926. gada 19. septembrī Dalbes baznīcā iesvētīta Augusta Annusa altārglezna „Kristus svētī bērnus”. Virs ieejas atrodas masīvu kvadrātisku koka stabu balstīta ērģeļu lukta. Ērģeles 1870.gadā būvējis Frīdrihs Veisenborns. Sakristeju grezno draudzes pērmindera A.Freimaņa 1975.g. dāvinātā liela izmēra (1,5 x 3m) glezna „Sv. vakarēdiens”.
1854.gada 12.jūnijā ielika Kalnciema baznīcas pamatakmeni, bet pēc gada 1855.gada 23.jūnijā – baznīcu iesvētīja. Baznīcā, kas celta pēc arhitekta Emīla Jūliusa Štrausa būvprojekta ir 225 sēdvietas, bet svētku dienās un īpašos gadījumos tā var uzņemt ap 800 cilvēku. Kopumā jāsaka, Kalnciema baznīcas interjers un inventārs ir vienkāršs. Pirmās Kalnciema baznīcas ērģeles, bija darinātas 19. gs. vidū, bet gāja bojā 1. pasaules laikā. Pašreizējās ērģeles darinājis meistars Andrejs Sūnāklis no 1934. – 1936. gadam. 1934. gada 31. oktobrī Kalnciema baznīcā notika „Muzikāli-liturģisks jauno ērģeļu iesvētīšanas dievkalpojums”. Pirms 1924.gada Kalnciema baznīca bija Jelgavas Sv. Annas baznīcas filiāle. Pēc tam draudze kļuva neatkarīga. Pirmā pasaules kara gados Kalnciema baznīcu izpostīja, jo Kalnciema apkārtnē notika smagas kaujas. 1938.gadā draudzes locekļu skaits bija 450.
Mūra baznīca uzcelta 1633. gadā iepriekšējās, 1567. gadā pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera pavēles celtās koka baznīcas vietā. Baznīcai ir Kurzemes dievnamiem raksturīgas iezīmes – samērā vienkārša āriene, bet dekoratīva iekštelpu apdare, kur galvenā vieta ierādīta altārim. Lieli pārbūves darbi tika veikti 1855. gadā, pēc kuriem baznīca ieguvusi pašreizējo izskatu. Dievnamā ir apskatāma J. Dēringa altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1860. g.) un A. Martina 1860. g. pārbūvētas ērģeles ar 25 reģistriem.
Ap 1907. g. Jelgavā darbojās adventistu literatūras izplatītājs, kura galvenā literatūra bija laikraksts „Ciānas Sargs” latviešu un vācu valodā. Viņam izdevās ieinteresēt vairākus luterāņus ar adventes vēsti un Bībeles pravietojumiem. Pēc tam Jānis Sproģis interesentiem noturēja Bībeles stundas.
Pirmās kristības notika 1907. gada 25. maijā, kad Lielupē tika kristīti: Indriķis Štubis, Madlēna Gaišs. Tad 1908. gada 6. martā tika kristīti Jānis un Anna Cimmermaņi, 22. aprīlī Margarita Bērziņa, 2. maijā Jānis Markevics, 25. maijā Jānis un Dārta Šulci, Anna Šēvica, 6. septembrī Anna Markevica, bet 8. novembrī Lizbete Štāla. 1908. g. (16. maijā pēc vecā stila) tika kristītas piecas personas un starp tām bija žandarms. Jelgavā tika izveidota adventistu draudze ar 13 locekļiem. Oficiāli Jelgavas draudze dibināta 1908. gada 25. oktobrī.
