Baznīcas

Baznīca, kas celta 1645.gadā sava greznā interjera dēļ kādreiz dēvēta par Zlēku katedrāli. Baznīcas tagadējā mūra ēka celta 1645. Gadā, bet baznīcas tornis (1834), veidots gotiskā stila tradīcijās ar ...

Puzes luterāņu baznīca celta 1692. gadā Puzes muižas īpašnieka Emeriha fon Mirbaha laikā. Teika vēsta, kā barons izvēlējies meiteni iemūrēšanai baznīcā. Virs ieejas baznīcā atrodas četri Mirbahu dzimt...

Rojas baznīca pārdzīvojusi vairākas pārvērtības gan 17. un 18. gadsimtā. 1854. gadā koka baznīcai uzcēla slaidu, augstu akmens mūra torni un 1878. gadā tornim piebūvēja akmens mūra baznīcu askētiski v...

g. ļoti īsā laikā Ģipkā uzcēla jau otro koka baznīcu, tātad pirms tagadējās baznīcas ir bijušas vismaz vēl divas. Ar Dundagas muižas īpašnieku Osten-Sakenu (Osten-Saken) dzimtas gādību 1860. gadā tik...

Pirmā luterāņu baznīca Kaltenē celta 1567. gadā, tagadējā baznīca būvēta 1704. gadā, pārbūvēta 1848.gadā. Pēdējo reizi baznīca pārbūvēta 1926. gadā pēc sašaušanas 1915. gadā. Baznīcas iekārta būvēta v...

Būvēta 1625. gadā. Baznīcā reliģija savijas ar suitu tradīcijām. Te apskatāmi holandiešu kokgriezēja Johana Mertensa darbi. Baznīcas ērģeles darinātas 1893. gadā. Zem baznīcas atrodas aizmūrētas Šveri...

Livonijas ordeņvalsts laikā Lipaiķu novadā pastāvēja brīvciemi, kuros saimniekoja kuršu labiešu pēcteči ķoniņi. 1567. gadā baznīca rakstos minēta kā neliela koka ēka, vēlāk uzbūvēta mūra celtne, kas p...

Pirmo koka baznīcu šajā vietā cēla 1252. gadā, bet mūra dievnams ticis uzbūvēts 1665. g. Tas nodega, un to atkal atjaunoja 1672. g., bet vēlākajos gados pārbūvēja. Dievnamā interjeru rotā nozīmīgi māk...

Šo ēku būvējusi latviešu draudze par ziedojumiem, ko sāka vākt 1870. g. Baznīcas celtniecība pabeigta 1904. g. pēc V. Neimaņa projekta neogotiskā stilā, baznīcā atrodas dekoratīvi zvaigžņu velvju grie...

Atrodas t.s. Katoļu kvartālā starp Liepājas, Baznīcas, Tirgus un Raiņa ielām. Dievnams celts 1640. – 1642. g. kā Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera uzticības apliecinājums Polijas karalim. Tajā saglabāji...

Iepretī Aizputes pilsdrupām, Tebras upes labajā krastā, atrodas 16m augstais senais kuršu pilskalns (šobrīd Baznīckalns). 1254. gadā, vietā, kur vācu krustneši izlaupīja un nopostīja seno kuršu pili, ...

Aizputes baptistu draudze dibināta 1869. gadā. pirmais mācītājs, vēlāk arī Latvijas baptistu draudžu bīskaps – Ādams Gertners, kurš vairākkārt turēts cietumā Aizputē un arī Kuldīgā. Pirmais dievnams t...

novembrī Lāčplēša dienas piemiņas paskumi sāksies plkst. 9.00 ar Ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā. Cauri gadu simtiem Rīgas Doms ir bijis tā vieta, kur cilvēki ir meklējuši sastapties ar Dievu...

novembrī Lāčplēša diena Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā, pasākumā “Daugavmalā mierīgs vakars” brīvības cīnītāju piemiņai izskanēs koncertprogramma “Vēl viens sapņu dārzs” ar Rīgas Latviešu bied...

10.novembrī pulksten 19.30 Bērzaunes evaņģēliski luteriskajā baznīcā skanēs vīru vokālā ansambļa “Kalsnava” koncerts veltīts Lāčplēša dienai. Ieeja bez maksas.

Sestdien, 11. novembrī,pulksten 13.30 visi aicināti uz Lāčplēša dienai veltītu dievkalpojumu Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Celta vācu barona Otto Hermaņa fon Fītinghofa laikā 1781.-1788. ...

Susējas upes krastā stāv 1695. - 1700. gadā celta baznīca. Baznīcas pagrabā atrodas kapenes, kur atdusējušies daudzu baronu Fītinghofu, Taubes un Hāna dzimtu pārstāvji. Ērberģes baznīcā apskatāmi vair...

Baznīcas pirmsākumi meklējami 1711. gadā, kad Krievijas cars Pēteris I pēc Rīgas ieņemšanas lika izprecināt sava vecākā brāļa Ivana V meitu Annu Ivanovnu ar Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhe...

Vecticībnieku draudzes ēka, kas atrodas Miera kapsētas teritorijā, ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, ko vecticībnieki regulāri glābj no iznīcības un sabrukšanas, vācot ziedojumus.

Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra baznīca, kas tikusi uzcelta 1630. gadā un veltīta Svētā Jura godam. To uzcēlis Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, taču nepabeidzis. 1639. gadā Kurzemes hercogs...

Kalnciemā, nomaļus no ciema atradās Broņislavas Markovskas "Odu" mājas, kurās pēc Otrā pasaules kara Jelgavas draudzes dekāns J. Ancāns reģistrējis katoļu draudzi un šaurās telpās sācis noturēt dievka...

Līvbērzes dievnams uzcelts laika periodā no 1647. līdz 1665. gadam par Līvbērzes muižas īpašnieka Vilhelma Henrika de Līvena līdzekļiem. Sākotnēji tā tika celta kā luterāņu baznīca, taču, Līveniem pār...

Kad hercogs Gothards Ketlers izvēlējās Jelgavu par savu rezidenci un piešķīra tai pilsētas tiesības, 1573. gadā viņš lika uzcelt koka baznīcu pilsētas latviešu luterāņu draudzei. Jaunais dievnams tika...