Memoriālie objekti
Dobele.
Memoriālie objekti - pieminekļi ievērojamiem cilvēkiem, vēsturiskās piemiņas un apbedījumu vietas, kultūrvēstures uzziņu vietas, muzeji un memoriālie kompleksi.
Dobeles atbrīvošanas piemineklis veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Tēlnieks Kārlis Zemdega Dobeles atbrīvošanas pieminekli veidoja kā divfigūru kompozīciju, kur senlatviešu karavīrs ir tautas spēka simbols, bet tautumeita - Dzimtenes tēls - pauž garīgās skaidrības ideālu.
Ideja veidot Dobelē pieminekli tika izvirzīta 1924.gadā, taču darbu pie pieminekļa K.Zemdega uzsāka tikai desmit gadus vēlāk, 1934.gadā. Piemineklis tika kalts no 44 tonnu smaga Somijas granīta bluķa, kopā ar pamatni piemineklis sasniedza 4,5 m augstumu. Pieminekļa svinīga atklāšana notika 1940.gada 9.jūnijā tagadējā padomju karavīru kapu pieminekļa vietā, Brīvības ielā, kur Dobeles atbrīvošanas piemineklis stāvēja līdz 1950.gadam, kad pēc padomju iestāžu rīkojuma tas tika uzspridzināts.
Sākoties nacionālās atmodas laikam un pateicoties K.Zemdegas veidotā pieminekļa atjaunošanas iniciatoru - Latvijas Kultūras fonda Dobeles nodaļas - neatlaidīgajām aktivitātēm, 1988.gada 21.jūlijā Latvijas Komunistiskās partijas Dobeles rajona komitejas birojs un Dobeles rajona Tautas deputātu padomes izpldkomiteja pieņēma lēmumu atbalstīt Dobeles darba kolektīvu un iedzīvotāju ierosmi atjaunot Staļina kulta laikā iznīcināto pieminekli. Vienlaikus tika izveidots Pieminekļa atjaunošanas fonds, kurā ieskaitītie uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu ziedojumi tika izlietoti K.Zemdegas pieminekļa atjaunošanai un uzstādīšanai laukumā iepretim Dobeles pilsdrupām. Šī vieta tika izraudzīta, ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus.
Atjaunoto pieminekli veidoja tēlniece Inta Berga un akmeņkalis Libērijs Peļņa. Šoreiz granīta akmens tika atvests no Zaporožjes Ukrainā.
Piemineklis tika atjaunots par dobelnieku ziedojumiem un otrreiz svinīgi atklāts 1996. gadā.
Vēstures avoti liek domāt, ka te jau 1000 gadus p.m.ē. atradusies Dobeles senāko iedzīvotāju - zemgaļu apmetne. Piemiņas akmens atklāts 1989.gadā, tā autors ir Mārtiņš Zaurs. Akmenī iecirsti vārdi: "Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi." un "Mēs svešā malā ejam, bet sirds mums paliek te." V.Plūdonis.
Zināms, ka Bērzes upes labajā krastā, senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils. Tā aizņēmusi vēlākās viduslaiku pils teritorijas ziemeļudaļu. 1254.gada Zemgales dalīšanas aktā starp Rīgas arhibīskapu Albertu, Rīgas domkapitulu un Livonijas ordeni pili īpašumā ieguva Livonijas ordenis, lai gan tajā vēl saimniekoja zemgaļi. 1279.gadā aizsākās ordeņa bruņinieku regulārie uzbrukumi Dobelei, vairākas reizes nodedzinot senpilsētu. Beidzot 1289.gadā zemgaļi pili nodedzināja un devās uz Rakti un Lietuvu.
Dobeles senpilsēta ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
Piemiņas zīme uzstādīta vietā, kur 1905.gada 17.decembrī soda ekspedīcija par iesaistīšanos revolucionārajos notikumos nošāva Dobeles skolotāju Oto Feldmani, Dobeles zēnu privātskolas dibinātāju. Skolotājs apglabāts Dobeles kapsētā. Tur viņam uzstādīts piemineklis.
Kopš 1990.gada komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi tika rīkoti pie dzelzceļa stacijas ēkas, kur uz sienas izvietota piemiņas plāksne represijās cietušajiem.
2002.gadā grupai represēto dobelnieku radās doma par jaunas, redzamākas piemiņas vietas izveidošanu 1941. un 1949. gada represijās cietušajiem un bojāgājušajiem. Šo ieceri izdevās īsteno, pateicoties Dobeles pilsētas pašvaldības finansējumam un daudzu cilvēku kopīgam darbam. Piemiņas ansambļa idejas autors ir arhitekts Jānis Kukša, pieminekli veidojuši tēlnieks Andis Egle un akmeņkalis Guntis Panders.
Piemiņas ansamblis arhitektoniski līdzinās peronam, no kura savulaik aizveda deportētos. Pārtraucot tālākvirzību uz Austrumiem, tas noslēdzas ar skulpturālu veidojumu - lielu laukakmeni, kas aiz sevis betonā atstājis dziļas pēdas. Simbolisko sliežu ceļu veido kompozicionāli puķu stādījumi. Piemiņas ansamblī iekļautais akmens atrasts Dobeles pagasta teritorijā, uz bijuša politiski represētā Jura Dabras zemes. Saimnieks labprāt ziedoja šo akmeni piemiņas ansambļa izveidošanai.
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas ansambli atklāja 2005.gada 14.jūnijā.
1935.gadā šajā vietā (toreiz - Vienības laukumā) tika ielikts pamatakmens Kārļa Zemdegas veidotajam Dobeles atbrīvošanas piemineklim, kas bija veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Dobeles atbrīvošanas pieminekli Vienības laukumā uzstādīja 1939.gada 15.decembrī, bet 1950.gadā pēc padomju iestāžu rīkojuma to uzspridzināja.
Uz palikušā pamatakmens 1956.gadā tika uzstādīts piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju armijas karavīriem, jo šeit jau bija izveidotas viņu kapavietas.
Ansambļa centrā ir skulpturāla dubultfigūra - karavīrs un partizāns. Pieminekļa autori ir tēlnieki Valdis Albergs, Ļevs Bukovskis un Alberts Terpilovskis. Pieminekļa augstums sasniedz 5 metrus.
Piemineklis ir veidots no mākslīgā akmens (baltais cements ar dolomīta šķembām), kas pēc tam apstrādāts tā, lai tas atgādinātu dabīgu akmeni.
Padomju karavīri šajā vietā apglabāti 1944., 1948. un 1970.gadā. Kapi paplašināti 1975. un 1977.gadā, veicot pārapbedīšanu no citām padomju karavīru apbedījumu vietām Dobeles rajonā. Te apbedīti 8178 karavīri, visi zināmi.
iemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai Dobeles kapsētā tika atklāts 1939.gada 3.septembrī. Piemineklī iekalts teksts "Par pienākumu kritušiem nezināmiem karavīriem 1914 - 1920". Pieminekļa centrā atradās kapara cilnis, kuru darināja metālmākslinieks Alfons Vīksna kā savu diplomdarbu, kas saņēma zelta medaļu Berlīnes daiļamatniecības izstādē. Pieminekļa granīta apstrādi veica Eduarda Kuraua firma. Diemžēl kapara cilnis pazuda 20. gs. 50. gados. To atjaunoja 2002. gadā. Akmens cilni ir veidojusi tēlniece Inta Berga.
