Memoriālie objekti
Jēkabpils.
Memoriālie objekti - pieminekļi ievērojamiem cilvēkiem, vēsturiskās piemiņas un apbedījumu vietas, kultūrvēstures uzziņu vietas, muzeji un memoriālie kompleksi.
LĀČPLĒŠA DIENAS LĀPU GĀJIENS. 11.11.2017 No Kena parka līdz piemineklim “Kritušiem par Tēviju” plkst. 17.30 dosies Lāpu gājiens. Piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušo krustpiliešu piemiņai, veidojis A. Birznieks, celts par ziedojumiem. Atklāts 1925. gadā, padomju laikā nopostīts un atjaunots 1992. gadā.
Piemiņas vieta padomju represijās cietušajiem iedzīvotājiem. Atklāts 1989. gada 25. martā.
Krustpils parks ir veidots 20. gadsimta sākumā starp pilsētas apbūvi un Ādamsona gruntsgabalu. Otrā Pasaules kara memoriāls tika atklāts 1976. gadā, to veidojuši tēlnieks Ļ.Bukovskis un arhitekts G. Asaris. Tas veltīts deviņu Padomju Savienības varoņu piemiņai, kas krituši atbrīvojot Jēkabpils rajonu no Vācijas karaspēka. Lielgabals uzstādīts pie 2. Pasaules karā kritušo krievu armijas un latviešu strēlnieku korpusa virsnieku apbedījuma.
Vietā, kur uzstādīts piemiņas akmens 1942. gadā tika iestādīti 15 ozoliņi un 13 liepiņas par piemiņu no Krustpils uz Sibīriju aizvestajiem 15 vīriešiem un 13 sievietēm. Padomju vara tos pēc 2. Pasaules kara iznīcināja – nu te zaļo tikai viens ozols – tas, kas veltīts leitnanta N. Upmaļa piemiņai.
Piemineklis uzstādīts zālienā pie Jēkabpils Valsts ģimnāzijas. Veltīts 1.Pasaules karā kritušajiem vairāk nekā 300 Krievijas armijas 3. Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem, kas atdeva savas dzīvības cīņā pret Vācijas armiju. Brāļu kapos ir apbedīti 139 karavīri un divi virsnieki.
Skvērā pie Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Pasta ielā 1 atrodas izcilā komponista, Jāzepa Vītola piemiņai veltīta skulptūra – „Mazais vijolnieks” un piemiņas plāksne.
2013.gadā aprit 150 gadi kopš dzimis Latvijas kultūras un profesionālās mūzikas izglītības pamatlicējs, komponists un mūziķis Jāzeps Vītols. Pirmos četrus dzīves gadus J.Vītols pavadījis Jēkabpilī, viņa ģimene mitinājusies ēkā Pasta ielā 1 (pašreizējā Agrobiznesa koledža, tolaik tā bija Apriņķa skola (1820.g.), kurā skolotāja darbu pildīja J.Vītola tēvs).
Komponists savās atmiņās rakstījis: „Prasīju mātei, no kurienes man tāds vārds. Tanīs laikos, kad māte mani gaidījusi, Jēkabpilī parādījies mazs puika, bieži tas esot ar savu vijoli ieradies mātes durvju priekšā un skaisti spēlējis. Mātei tādā mērā iepaticies šis mazais puika, ka nolēmusi savu nākamo dēlu saukt par Jāzepu (kā mazo vijolnieku) un viņam būšot jāspēlē vijole”.
Skulptūru – sēdošs zēns, kas spēlē vijoli, ir izgatavojis viens no Latvijā vadošajiem tēlniekiem, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aigars Bikše. Skulptūra ir atlieta bronzā, un tās augstums ir aptuveni 80 centimetri.
