Mēs izmantojam sīkdatnes. Viens no tiem ir nepieciešams, bet jūs varat lemt par pārējiem.
Sestdien, 11. novembrī Rēzeknē, pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, aicinām vienoties tradicionālajā lāpu gājienā no pieminekļa “Vienoti Latvijai” līdz obeliskam Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Miera ielas kapos, kur iedegsim svecītes. 16.30 dosimies lāpu gājienā no pieminekļa “Vienoti Latvijai” līdz Miera ielas kapiem(Rēzekne, Brāļu kapi) (piemineklis “Vienoti Latvijai” – Atbrīvošanas aleja – Latgales iela – Kr. Barona iela – Miera ielas kapi), kur plkst. Piemineklis „Vienoti Latvijai” (bieži dēvēts par „Latgales Māru”) ir atpazīstamākais Rēzeknes simbols. Šim piemineklim ir savs sarežģīts un traģisks liktenis, kas līdzinās Latgales liktenim...
Bronzā veidota pieminekļa kompozīcija atklāj brīvības cīņu ideju pret svešām varām, tautas centienus veidot un nosargāt savu valsti – Latviju. Centrālais sievietes tēls ar krustu paceltajā rokā un uzrakstu uz pamatnes "Vienoti Latvijai" simbolizē 1920. gada janvārī no boļševiku varas atbrīvoto Latgali.
Ideja par pieminekļa izveidi pašā pilsētas sirdī radās 20. gs. 30. gados un to pauda toreizējais labklājības ministrs Vladislavs Rubulis. Viņaprāt piemineklim bija jākļūst par Latgales un Latvijas vienotības idejas iemiesojumu.
- gada 13. oktobrī noslēdzās pieminekļa projektu konkurss. Tajā pirmo vietu ieguva Mākslas akadēmijas studenta, ludzānieša Leona Tomašicka darbs „Māras zeme”. Pēc gada pieminekļa izveides komiteja noslēdza līgumu ar plaši pazīstamo skulptoru Kārli Jansonu, kurš iedzīvināja L. Tomašicka ideju.
Pieminekļa pamati likti 3,5 metru dziļumā, tā pamatnes garums 5,8 metri. Pamatu būvniecībai bija nepieciešami 400 maisi cementa. Kopējais pieminekļa augstums ir 11 metri. Skulpturālās grupas augstums – 5 metri, svars – 3 tonnas. Pieminekli bronzā lēja Somijā. Tur pat arī atrada rozā granītu postamentam. Piemineklis pirmo reizi svinīgi atklāts 1939. gada 7. septembrī.
Diemžēl jau 1940. gadā naktī no 5. uz 6. novembri padomju vara pieminekli noņem no postamenta. Tomēr gāztais piemineklis tika atjaunots un vēlreiz atklāts 1943. gada 22. augustā. Šoreiz piemineklis stāvēja neskarts septiņus gadus, bet 1950. gada jūnijā atkal tika gāzts.
Dažus desmitus gadu uz postamenta atradās Ļeņina piemineklis (autors O. Kalējs). 90. gadu sākumā Ļeņina piemineklis tika gāzts un 1992. gada 12. augustā piemineklis „Vienoti Latvijai” atkal ieņēma savu vietu. Latgales Māras atjaunošanu veica skulptora Kārļa Jansona dēls Andrejs Jansons ar Daugavpils skulptora Induļa Folkmana palīdzību.
