Memoriālie objekti
Alunāna parkā, bijušajos Jāņa kapos, apglabāts Latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns. 1913. gadā par latviešu tautas ziedojumiem tika izgatavots šūnakmens piemineklis ar tēlnieka Burkarda Dzeņa veidotu ...
Piemiņas vieta, kur 1989. gada 14. jūnijā uzstādīts piemiņas akmens jelgavniekiem, kas cietuši un gājuši bojā padomju genocīdā pret Latvijas tautu. gadā, pieminot komunistiskajās represijās bojāgājuš...
gadā pie Svētes skolas atklāja pieminekli Daugavgrīvas zemessargiem, kuri 1915. gadā apturēja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai.
Piemineklis atklāts 1991. gada 1. oktobrī, tēlnieks Mārtiņš Zaurs. Piemineklis veido krusta formu, skatoties no jebkuras puses, arī augšas. Novietots tā, lai saule nemestu ēnu uz pieminekļa uzrakstu.
gadā Latvijas valdība kopā ar zviedriem Mūrmuižas kaujas vietā izveidoja pieminekli (tēlnieks Pēteris Ārendts) ar uzrakstu latviešu un zviedru valodā: "1705. gada 16. jūlijā šajā vietā zviedru karapu...
Krāču kalni ir viena no Litorīnas jūras lielākajām krasta kāpām. Tās augstākā daļa atrodas 29 m virs jūras līmeņa un 26 m virs apkārtējiem līdzenumiem. Par Litorīnas jūru dēvē Baltijas jūras priekštec...
Piemineklis veltīts Latvijas Kara skolas 14 kritušajiem kadetiem cīņās pret Bermonta karaspēku 1919. gada novembrī. 1935. gada 20. maijā Ministru prezidenta biedrs Marģerts Skujenieks atklāja pēc māks...
gada 17. novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas notika kauja ar bermontiešiem, kurā 6. Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 karavīrus. 1922. gadā pulkvedis Mucenieks Jelgavas-Rīgas šosejas malā pie Skuju...
Blakus tagadējai Teteles pamatskolai, agrākajā Tetelmindes jeb Teteles muižas parkā, Lielupes krastā slejas kaltu laukakmeņu tornītis. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma tas ir atjaunots un to vai...
Ložmetējkalna apkārtnē ir saglabājušās unikālas liecības par I Pasaules kara nocietinājumiem un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Mūsdienās Ložmetējkalns ir izveidojies par latviešu strēlnie...
Dobeles šosejas malā saglabājies 19. gadsimta beigu piemineklis – mīlestības aleja, tas ir piemineklis uzticībai, draudzībai un skaistiem sapņiem par pagātni un nākotni. Ar šo vietu saistās leģenda pa...
Pils kā četrstūraina nocietināta būve ar iekšējo pagalmu ir būvēta 1372. gadā. No senās pils ir apskatāma daļa no austrumu korpusa pagrabiem, dienvidu korpuss, kā arī divi nocietinājuma torņi. Šobrīd ...
Ēdolē ir vienīgā Kurzemes bīskapijas celtā pils, kura vēl ir apdzīvojama. Pils celta 1264.gadā. Sākumā tā bija Kurzemes bīskapa pils, bet 1561.gadā to nopirka Ulrihs fon Bērs no Hannoveres. Pils atrod...
Kuldīgas lielā sinagoga celta 1875. gadā cara Aleksandra II valdīšanas laikā. Pēc kompleksa pārbūves sinagogā izvietota Kuldīgas Galvenā bibliotēka, bet agrākajā lūgšanu namā darbojas Mākslas nams, ku...
Mujānu pili 15.gs. beigās cēluši Rīgas arhibīskapa vasaļi Rozeni. Pils sagrauta Ziemeļu kara laikā. Tai bijuši divi masīvi torņi, no kuriem līdz mūsdienām saglabājies tikai viens – Baltais tornis. Līd...
Solveigas Vasiļjevas veidotā piemiņas zīme 2011. gadā uzstādīta vietā, kur atradās Valmieras reālskola. Tajā 1919. gadā 26. maijā tika dibināta Cēsu pulka skolnieku rota, kas piedalījās cīņās pret vāc...
