Memoriālie objekti

Kopš 1990.gada komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi tika rīkoti pie dzelzceļa stacijas ēkas, kur uz sienas izvietota piemiņas plāksne represijās cietušajiem. 2002.gadā grupai represēto dobeln...

1935.gadā šajā vietā (toreiz - Vienības laukumā) tika ielikts pamatakmens Kārļa Zemdegas veidotajam Dobeles atbrīvošanas piemineklim, kas bija veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās ...

Īles partizānu atjaunotais bunkurs, kuru svinīgi iesvētīja 17. martā, ir ne tikai cieņas apliecinājums nacionālajiem partizāniem, bet arī interesants apskates objekts, kas ļaus pamatīgāk iepazīt vēl v...

Piemiņas akmens ģenerāļa Jāņa Baloža brigādes kaujas vietā pie Bataru mājām atklāts 1936. gadā. Šajā vietā 1919. gada 22. martā notika kauja starp lielinieku karaspēka vienībām un J. Baloža brigādi. B...

Piemiņas zīme Bērzes centrā Pirmajā pasaules karā Latvijas valsts neatkarības cīņu laikā kritušajiem pagasta iedzīvotājiem, kas novietota 1928.gada uzstādītā pieminekļa vietā, kurā bija iegravēti visu...

iemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai Dobeles kapsētā tika atklāts 1939.gada 3.septembrī. Piemineklī iekalts teksts "Par pienākumu kritušiem nezinām...

No 1944. gada augusta līdz 1945. gada jūnijam sarkanajā armijā nelikumīgi mobilizēja 57 422 Latvijas iedzīvotājus. Kā raksta „Latvijas Avīze”, viena no bezjēdzīgākajām kaujām, kur sarkanajā armijā no ...

Piemineklis kapu kalnā uzstādīts 1985. gadā, pieminot Otrā pasaules kara beigu 40. gadadienu. Tā autore - tēlniece Lidija Līce. Piemineklī atveidots galvu noliekušas mātes tēls, kas sēro par karā kri...

Tukuma Meža kapu vecā daļa ir gandrīz kā parks, kur apskatāmi dažādu formu košumkrūmi un koki, kā arī savdabīgi tēlniecības un mazo arhitektūras formu pieminekļi .Te kalna pakājē 20. gadsimta 30. gado...

Piemiņas akmens represētajiem Kandavā (1990.) ir piemineklis, kas veltīts uz Sibīriju 1941. un 1949.gadā izsūtītajiem kandavniekiem. Akmens atrasts Rūmenes pusē un novietots uzkalniņā Sabiles ielā, vi...

gadā uzstādītais piemiņas akmens par godu pulkveža Oskara Kalpaka vadītā karaspēka uzvarai pār lieliniekiem Skrundas kaujā. Latvijas Brīvības cīņās 1919. gada 22. janvārī lielinieki ieņēma Skrundu. ...

Ceļu krustojumā netālu no vietas, kur 1919. gada 3. martā pulkveža Oskara Kalpaka bataljons forsēja aizsalušo Ventu un devās pretuzbrukumā lieliniekiem, 2007. gadā tika atklāta piemiņas vieta brīvības...

Piemineklis "Pieta" 2. Pasaules karā kritušo padomju armijas karavīru brāļu kapi - atrodas Skrundas - Vaiņodes ceļa labajā pusē. Apglabāti 3000 kritušie. Pieminekli 1979. gadā veidoja tēlniece L. Reze...

Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis....

Pie Stendes dzelzceļa stacijas atrodas piemiņas akmens (1989) 1941. un 1949. gadā deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.

gada 16. maijā Limbažu vecpilsētā Baumaņu Kārlim , piedaloties Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, atklāts piemineklis (tēlnieki Zigrīda un Juris Rapas)

Jāni Cimzi apglabāja Lugažu evanģeliski luteriskās draudzes kapos, kurus 1981. gadā pārdēvēja par Cimzes kapiem. Par audzēkņu un cienītāju savāktajiem līdzekļiem 1888.gada augustā atklāja Liepājas arh...

Piemiņas akmeni atklāja 1996.gada 14.jūnijā. Piemiņas vietas izveidošanas darbus vadīja toreizējā Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja Inta Laganovska un Valkas rajona galvenā arhitekte Sarmīte Spuldz...

gadā Latvijas Brīvības cīņās par kritušo Valmieras kājnieku pulka karavīru brāļu kapi. Piemineklis atklāts 1922.gada 1.oktobrī, tas bija Latvijas provincē pirmais lielākais mākslinieciski veidotais p...

novembrī Lāčplēša dienas piemiņas paskumi sāksies plkst. 9.00 ar Ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā, pēc tam notiks vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos un pie pulkveža Oskara Kalpaka p...

Piemineklis Krišjānim Baronam uzstādīts 1985. gadā, atzīmējot Dainu tēva simtu piecdesmito gadskārtu. Tas gatavots pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna meta, arhitekts Edvīns Vecumnieks.

Piemineklis skolotājam un publicistam Atim Kronvaldam Siguldas Jaunās pils priekšā atklāts 1938.gadā. Autors tēlnieks Teodors Zaļkalns. Skolotājs un publicists Atis Kronvalds dzimis 1837. gadā Kurzemē...

Piemineklis Rūdolfam Blaumanim atrodas Dārza un Parka ielu krustojumā. Atklāts1988. gadā. Tēlnieks Igors Dobičins.

gadā represēto siguldiešu piemiņai. Atrodas Čakstes un Pils ielu krustojumā. Atklāta 1990. gadā. Tēlnieks Kārlis Baumanis.